Hibrīdapšu plantācijas – alternatīva bijušo lauksaimniecības zemju apmežošanā

Apšu hibrīdu īscirtmeta plantācijas ir viena no alternatīvām bijušo lauksaimniecības zemju apmežošanā. Apšu hibrīdu selekcijas (jaunu klonu izveides un pārbaužu) darbu Latvijā veic Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā „Silava” pētnieki (vadītājs A. Gailis) un finansē a/s Latvijas valsts meži. Aktualizējoties jautājumam par lauksaimniecības zemju apmežošanu saistībā gan ar jaunu koksnes patērētāju parādīšanos tirgū, gan ar pirms 3 gadiem pieņemto noteikumu par atbalstu īscirtmeta plantācijām nosacījumiem, tika veikts papildu pētījums, lai kvantitatīvi un kvalitatīvi precīzāk raksturotu sagaidāmo ieguvumu no apšu hibrīdu stādīšanas.

To audzēšanas mērķis var būt zāģbaļķu, papīrmalkas vai enerģētiskās koksnes ieguve. Ņemot vērā stādījumu ierīkošanas izmaksas, no kurām lielu daļu veido stādu cena, enerģētiskās koksnes ieguvi lietderīgi plānot, sākot ar otro rotāciju (kad plantācija atjaunojas ar sakņu atvasēm). Taču audzēšanas mērķi vēlams noteikt jau pirms plantācijas ierīkošanas un to balstīt uz ekonomiskiem aprēķiniem. Svarīgākie rādītāji ir attālums līdz tuvākajai realizācijas vietai (zāģētava, osta, vietējā katlumāja u.c.), ceļu infrastruktūra, pievešanas attālums līdz ceļam un apsaimniekošanas intensitāte. Atbilstoši audzēšanas mērķim ir jāizvēlas sākotnējais koku skaits, pareiza augsnes sagatavošana un plantācijas aizsardzības un kopšanas pasākumi. Piemēram, zāģbaļķu plantācijā koku skaits svārstās no 500 līdz 700 gab./ha-1, papīrmalkas plantācijā – no 900 līdz 1600 gab./ ha-1, bet enerģētiskās koksnes plantācijā – līdz 2500 gab./ ha-1.

Viena no būtiskākajām apšu hibrīdu priekšrocībām – tās aug ievērojami ātrāk par parasto apsi. Piemēram, salīdzinot datus no apšu hibrīdu stādījuma uz bijušās lauksaimniecības zemes ar tāda pat vecuma parastās apses audžu datiem no meža tipiem ar auglīgu augsni (Dm, Vr, As, Ap), kopumā 31 audze (Meža statistiskās inventarizācijas dati), konstatētas būtiskas koku vidējā caurmēra, augstuma un krājas atšķirības. Kopumā eksperimentu rezultāti liecina, ka apšu hibrīdu klonu krājas pieaugums ir divas līdz trīs reizes lielāks nekā parasvecumu (20 gadi).

Somijā un Zviedrijā veiktos pētījumos pierādīts, ka apšu hibrīdu plantāciju vidējais pieaugums pirmajā rotācijā sasniedz 20 līdz 25 m3 ha – 1 gadā. Latvijā apšu hibrīdu eksperimentos konstatēts, ka vidējais pieaugums 12 gadu vecumā audzēs ar biezumu 2500 koku uz hektāru ir 15 m3 ha – 1 gadā, bet ar biezuma 1100 koku uz hektāru – ap 10 m3 ha – 1 gadā.

 

Raksts:”Mērķtiecīga apšu hibrīdu plantāciju ierīkošana”, Meža konsultāciju un pakalpojumu centrs, publ. 23.11.2012.

Lasīt vairāk:www.mkpc.llkc.lv (12.lpp.)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *