Eksperts: Kokrūpniecībai attīstoties, izejvielu eksportu nomaina imports

Kopš Latvijas kokrūpniecības uzņēmumi Krievijas īstenotās ekonomikas politikas dēļ pirms vairākiem gadiem zaudēja iespēju importēt šīs valsts zāģbaļķus, šogad pirmo reizi kopējais Latvijā ievesto skujkoku zāģbaļķu apjoms ir bijis lielāks par eksportu, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Ja vēl 2011.gada deviņos mēnešos skujkoku zāģbaļķu eksports importu pārsniedza par 46%, šogad attiecīgajā laika posmā skujkoku zāģbaļķi Latvijā ir ievesti par 26,4% vairāk, nekā izvesti, norādīja Klauss.

Kā liecina Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta dati, šā gada deviņos mēnešos Latvijā ievesti 212 300 kubikmetri skujkoku zāģbaļķu 10,72 miljonu latu vērtībā. Pērn attiecīgajā laika posmā tika ievesti 144 200 kubikmetri 6,72 miljonu latu vērtībā. Savukārt skujkoku zāģbaļķu eksports deviņu mēnešu laikā bijis 156 300 kubikmetri 7,45 miljonu latu vērtībā, kamēr pagājušā gada attiecīgajā laika posmā – 267 100 kubikmetri 12,46 miljonu latu vērtībā.

Līdz šim no Latvijas eksportēti tikai aptuveni 3% no visiem valstī iegūtajiem skujkoku zāģbaļķiem. Pārējo apaļkoku eksportu veido papīrmalka, kuras pārstrādes jauda Latvijā pagaidām vēl nav pietiekama.

“Skujkoku zāģbaļķu eksporta un importa rādītāju izmaiņas ir tieši saistītas ar vietējās kokrūpniecības attīstību un nepieciešamību pēc resursiem. Latvijas koksnes pirmapstrāde patlaban ir sasniegusi ļoti augstu ražošanas un kvalitātes līmeni, tāpēc pieprasījuma nodrošināšanai Latvijas ražotāji ne vien cenšas nepieļaut nepārstrādātas koksnes eksportu, bet aktīvi strādā pie tā, lai trūkstošos resursus iegādātos ārvalstīs,” norādīja Klauss. Tradicionāli galvenais skujkoku zāģbaļķu eksports ir bijis uz Igauniju, savukārt Latvijas ražotāji trūkstošos zāģbaļķus iepērk Lietuvā, kas ir uzskatāma par normālu resursu kustību starp nelielām kaimiņvalstīm. Klauss atzina, ka no Latvijas koksnes apstrādātāju puses joprojām esot liela interese arī par Krievijas koksnes importu, kas savulaik nodrošināja nozīmīgu resursu apjomu, taču, neraugoties uz Krievijas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā, pagaidām Krievijas baļķu iepirkšana “īsti labi nesokas”.

 

Raksts:”Eksperts: Kokrūpniecībai attīstoties, izejvielu eksportu nomaina imports”, Ingrīda Mičāne, publ. 04.12.2012.

Avots: Biznesa portāls “Nozare.lv”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *