Meža fakultātes studentus informē par mežkopību valsts mežos

Š.g. 5. decembrī LLU Meža fakultātē uzstājās „LVM Mežsaimniecība un Mežkopība” direktors Mārtiņš Gūtmanis, kurš savā prezentācijā iekļāva vispārīgo informāciju par mežkopību, lielāku uzmanību pievēršot meža atjaunošanas darbu plānošanai un organizēšanai, galvenajām vadlīnijām un apjomiem.

Mūsdienu sabiedrībā bieži izskan pārmetumi, ka Latvijā ir pārāk lieli ciršanas apjomi, līdz ar to, meža platība samazinās, bet M. Gūtmanis spēja pārliecināt klātesošos par pretējo. Aptuvenais izcirsto koku skaits gadā – 10 miljoni, bet vietā iestādīto kociņu skaits – 30 miljoni. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir saistīts ar mežkopību, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt koku audzēšanu, lai no tiem sagatavotu un piegādātu koksnes produktus. Darbu kopumā ietilpst meža atjaunošanas, kopšanas, aizsardzības, ugunsdrošības, meža meliorācijas sistēmu ikdienas uzturēšanas, vides un sabiedrisku objektu apsaimniekošanas darbi. Kā galvenos sadarbības partnerus „LVM Mežsaimniecība un Mežkopība” direktors minēja uzņēmējus, kuri veic meža atjaunošanas un stādīšanas darbus. Kopumā uzņēmumam nepieciešami aptuveni 800 strādnieki. Piedāvājot pakalpojumus uzņēmējiem, tiek vērtēta iepriekšējā sadarbība, kā rezultātā, tiek piedāvāti līgumi uz ilgāku laiku, darba komplekti u.c. izvērtējot strādnieku darba ražīgumu, secināts, ka visproduktīvākais vecums ir 30 gadi.

Runājot par meža atjaunošanas veidiem, mežs tiek atjaunots gan dabiski, gan mākslīgi. Izvēloties mākslīgo atjaunošanu, tiek ņemti vērā vairāki aspekti: ātrāka atjaunošana, esošā priedes un egles īpatsvara saglabāšana un selekcijas efekts. Meža stādīšanas darbus veic gan pavasarī, gan vasaras mēnešos (izņemot karstāko un sausāko laiku), gan arī rudenī. Pārējos gadījumos, ja tas ir iespējams, atjaunošanās notiek dabiski. Ja atjaunošana dabiski nenotiek sekmīgi, tad veic jaunaudzes atjaunošanu stādot. Stādot atjauno lielāko daļu no priedes un egles, kā arī nelielu daļu no bērzu jaunaudzēm. Piemēram, priede tiek atjaunota mākslīgi (80 ± 10 %) un dabiski (20 ± 10 %); egle – mākslīgi (90 ± 5 %) un dabiski (10 ± 5 %). Stādāmais materiāls tiek izaudzēts uzņēmuma kokaudzētavās: kailsakņi, ievarstādi, kailsakņu stādi  ar uzlabotu sakņu sistēmu. Atjaunojot platības ar egli, tiek izmantoti ietvarstādi un kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu, jo tie aug vienlīdz labi; ar bērzu – kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu, savukārt ar priedi – tie jāizvēlas atkarībā no augšanas apstākļu tipa. Pirms meža stādīšanas, veicama augsnes sagatavošana, kas turpmāk sekmēs iestādīto kociņu ieaugšanu un to tālāku attīstību.

Pēc meža atjaunošanas ir svarīgi veikt jaunaudžu kopšanu, lai kociņi labāk izmantotu augsnes auglības potenciālu, kas ļauj kokus izaudzēt ātrāk, vairāk un ar lielākām krājām. Investīcijas jaunaudžu kopšanā ir vienas no nozīmīgākajām, nodrošinot optimālu turpmāko mežaudzes augšanas gaitu.

 

Raksts:”Mārtiņš Gūtmanis: Audzēsim ražīgas, vērtīgas un veselīgas kokaudzes kopā!”, Jeļena Rūba, publ. 06.12.2012.

Avots:http://www.mf.llu.lv/?fid=695

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *