Latvijas Avīze: Dažviet par siltumu maksā mazāk nekā pērn

Maksa par siltumenerģiju saistībā ar dārgo gāzi Latvijā šajā gadā sasniegusi visu laiku augstāko līmeni, tomēr ne mazums pašvaldību pratušas to mazināt. SIA “Salaspils siltums” valdes locekle Ina Bērziņa-Veita teic, ka pēdējā pusotra gada laikā, pateicoties uzņēmuma izmaksu optimizēšanai, siltuma trašu pārbūvei un siltuma iepirkšanai no koģenerācijas stacijas “Solenergo”, siltumenerģijas tarifs ir samazināts par 22% un patlaban ir Ls 44,12 par megavatstundu (Mwh).

Pēc dažām nedēļām pilsētā darbosies ar šķeldu darbināmā katlumāja, kas ļaus aizvietot 25 – 30% no gāzes patēriņa. “Ja nepārietu uz šķeldas kurināmo, tad mums būtu jāpērk kvotas,” tā A. Bērziņa-Veita.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs teic, ka, pateicoties ar šķeldu darbināmajai koģenerācijas stacijai, Valkas cilvēki par siltumu maksājot par 8,6% mazāk nekā pērn. “Ar stacijas īpašniekiem – Igaunijas “Enefit” – mums ir ļoti laba sadarbība. Patlaban 80 procentu pilsētas atrodas vienā siltumtrases tīklā. Mums ir arī divas rezerves katlumājas. Šķeldas cenas kāpums gan ir neizbēgams,” tā K. Albergs.

Iecava, kur siltumu ražoja un arī patlaban ražo no dabasgāzes, vēl pavisam nesen bija pašvaldība, kur maksa par siltumu bija viena no visaugstākajām valstī. Pateicoties SIA “Iecava Agro” uzbūvētajai biogāzes stacijai, kopš 1. decembra maksa par siltumu ir samazināta par 12,1%. Pāreja uz jaunu kurināmo – šķeldu – par 13% ļāva samazināt SIA “Liepājas enerģija” maksu par siltumu Liepājā. Daudzās pašvaldībās maksa par siltumu šajā apkures sezonā nav kāpusi, tomēr lielākajā daļā pilsētu un visās novadu pašvaldību grupās tā ir lielāka nekā pērn.

Ekonomikas ministrijā (EM) izpētīts – ar šķeldu kā kurināmo izmaksas uz vienu siltumenerģijas vienību, kas nodots galapatērētājam, ir pat par 20% zemākas nekā tiem uzņēmumiem, kas par kurināmo izmanto dabasgāzi. “Latvijā, pateicoties Eiropas Savienības naudas atbalstam, patlaban notiek masveida pāreja uz šķeldas kurināmo. Tas ir ļoti labs mājas darbs, ko veic siltuma ražošanas uzņēmumi. Mūsu nozare rāda priekšzīmi ES naudas izmantošanā. Diezgan lielas katlumājas jaudas jau noslogo vai izmantos Liepājā, Ventspilī, Jelgavā un Daugavpilī. Decembrī otra katlumāja sāks darboties Rīgā,” teic Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Andris Akermanis. Asociācijas apkopotajā informācijā redzams, ka vismazākā maksa par siltumu ir pilsētās, kur kurina ar šķeldu. Siltumenerģijas tarifa kāpumu ierobežo arī siltumtrašu pārbūve un māju siltināšana. A. Akermanis teic, ka siltumenerģijas zudumi pārvades tīklos 2000. gadā bija 18,7%, bet 2010. un 2011. gadā – vidēji 13,6% lieli.

 

Raksts:”Dažviet par siltumu maksā mazāk nekā pērn”, Uldis Graudiņš, publ. 07.12.2012

Lasīt vairāk:“Latvijas Avīze”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *