Aicina vienoties akcijā «Ziemassvētku eglīti – Latvijas mežu nākotnei»

Aicinot cilvēkus Ziemassvētkos un gadu mijā pušķot «dzīvas eglītes» – piemājas dārzos un podiņos, sabiedrībā populāri cilvēki vienojušies kopīgā akcijā ar devīzi: «Ziemassvētku eglīti – Latvijas mežu nākotnei». Akcijas krusttēvs Valdis Kalnozols un krustmāte Marika Ģederte mudina sabiedrību necirst eglītes un nepirkt cirstās, bet svinēt ziemas saulgriežus pie «dzīvām eglītēm», kuras pavasarī, Zemes dienā, varētu iestādīt mežā, lai tās aug un bagātina Latvijas dabas resursus.

«Liela izaugusi egle tautsaimniecībai dod 5 kubikmetrus koksnes, savukārt viena hektāra laba egļu meža vērtība ir ap 25 tūkstošiem latu. Ja mēs šogad apstādīsim ar eglītēm vienu hektāru meža, pēc 80 – 100 gadiem mums būs meža audze vismaz pusmiljona latu vērtībā. Tā vietā, lai cirstu eglīti, aicinu tās pušķot podiņos un pavasarī pārstādīt mežā, lai sniegtu ieguldījumu tautsaimniecībai un valsts lielākajai bagātībai – mežam. Lizuma pusē esmu iestādījis ap diviem tūkstošiem ozolu, kā dāvanu saviem mazmazbērniem, bet nākamgad, Zemes dienā, starp tiem stādīsim eglītes. Lai izaugtu vareni ozoli, starp tiem jābūt vismaz divām eglēm», stāsta būvuzņēmējs Valdis Kalnozols.

Lai gan akcija «Ziemassvētku eglīti – Latvijas mežu nākotnei» vēl pat nav oficiāli atklāta, zaļā ideja ir izpelnījusies jau vairāku desmitu sabiedrībā atpazīstamu cilvēku atbalstu.

Kā pareizi eglīti uzglabāt līdz pavasarim – pārstādīšanas brīdim?

Kad eglīte iegādāta un atvesta mājās, dažas dienas pirms novietošanas tai paredzētajā goda vietā siltā istabā, to vajadzētu paturēt kādā vēsākā verandā, lai nav ļoti krasas temperatūras maiņas. Savukārt, istabā eglīte būtu jānovieto pēc iespējas vēsākā vietā – tālāk no radiatoriem vai krāsns. Jāraugās, lai eglītes sakņu kamols būtu mitrs un neizžūtu. Jālaista pēc vajadzības. Podu, kurā aug eglīte, ieteicams ielikt kādā bļodā (līdzīgi kā puķupodiem ir apakššķīvīši jeb paliktņi) un tad laistīt eglīti tikmēr, kamēr traukā zem podiņa parādās ūdens. Podiņā augošas eglītes rotāšanai nav ierobežojumu. Eglīte būs pateicīga, ja to ārā iznesīs uzreiz pēc svētkiem, jo telpās pavadītajam laikam vēlams būt pēc iespējas īsākam. Protams, var ievērot tradīcijas un eglīti nest ārā pēc Zvaigznes dienas – 6.janvārī. Ja ziema ir barga un ārā ir -30’C, tad, pirms nešanas ārā no siltas istabas, eglīti vēlams paturēt kādā vēsākā verandā. Kad eglīte ir iznesta ārā, to droši ar visu podu var likt kupenā. Ja sniega nav, tad būtu labi ierakt podu zemē. Tuvojoties pavasarim, kad sniegs jau nokusis, jārūpējas, lai eglīte nestāv ar sausu sakņu kamolu – ja nepieciešams, tā ir jāaplaista. Eglīti vislabāk novietot ēnā, lai tā lēnām pierastu pie saules. Aprīļa otrajā pusē, kad zeme jau atkususi, būtu labi pēc iespējas agrāk eglīti izstādīt zemē, lai sāk veidoties jaunas saknītes un tā var turpināt augt. Turpmākai augšanai eglēm labāk patiks mitrāka vieta. Kociņu jāstāda tikpat dziļi, cik tas audzis podiņā. Kad eglīte jau ielikta bedrē, jāraugās, lai saknes ir brīvas. Pirmo nedēļu pēc iestādīšanas, ja ir sauss laiks, var aiziet apraudzīt un aplaistīt pārstādīto kociņu, bet vēlāk gan brīvā dabā augošu koku laistīt nebūs nepieciešams.

 

Raksts: “Sabiedrības elite aicina necirst eglītes”, ziņu portāls “Apollo.lv”, publ. 17.12.2012.

Avots:www.apollo.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *