Ar ‘meža nezāli’ līdz miljoniem – saplākšņa ražotāja “Latvijas Finieris” veiksmes stāsts

Ar saviem uzņēmumiem ne tikai pašu mājās, bet nu jau arī Igaunijā un Lietuvā “Latvijas Finieris” ir kļuvis par neapstrīdamu saplākšņa ražošanas līderi visā Baltijā. “Kopš seniem laikiem Latvija ne tikai pati daudz patērējusi koku, bet arī pārdevusi to citiem,” saka uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Juris Biķis – viena no mūsu valsts biznesa leģendām. Tieši viņam izdevās radīt spēcīgu komandu un ar darbinieku atbalstu no trim nožēlojamā situācijā nonākušiem padomju laika uzņēmumiem radīt Eiropas līmeņa akciju sabiedrību, kas, par spīti dažādām krīzēm un ķibelēm, ik gadu spēj savus ražošanas apjomus palielināt par 15 – 20%.

“Kādreiz bērzu iepretim skujkokiem uzskatīja par meža nezāli. Tas viegli iesakņojas, ātri aug, bet bērza apaļkoki būvniecībā nav izmantojami, jo klimata ietekmē ātri bojājas,” skaidro Juris Biķis. Toties no bērza finiera līmētais saplāksnis ir daudz vieglāks un izturīgāks par masīvkoksni – tas vienlaikus ir gan cietāks, gan elastīgāks, tāpēc ļoti plaši pielietojams. “Pagājušā gadsimta 20.- 30.gados no bērza saplākšņa taču būvēja pat lidmašīnas!” atgādina Juris Biķis. Mūsdienu aviācijā saplāksni izkonkurējis alumīnijs. Toties bērza saplāksnis izkonkurējis metālu citās nozarēs. “Tā ir transporta industrija, kuģubūve, arī būvniecība,” skaidro Biķis. Tiešā veidā celtniecībā Latvijā ražoto saplāksni gan neizmanto, jo, ņemot vērā tā augsto kvalitāti, tas šādam nolūkam ir pārāk dārgs materiāls.

Atšķirībā no tiem Latvijas uzņēmumiem, kuru produkcija bija plaši pazīstama un ražotāji uzskatīja, ka arī pēc privatizācijas cilvēki pēc tās stāvēs rindā, „Latvijas finieris” no paša sākuma sapratis – izdzīvos tikai tad, ja radīs produktus, kas būs konkurētspējīgi Rietumu tirgos. Tā sācies ceļš līdz saplāksnim, kura kvalitāti augstu vērtē ne tikai Eiropā, bet arī Japānā un Amerikā. Neapstājoties pie sasniegtā, uzņēmums tagad piedāvā arī gatavus saplākšņa izstrādājumus kravas furgonu grīdām, betona veidņiem un citiem mērķiem.

“Latvijas Finiera” īpašnieki ir vairāk nekā 400 akcionāru, kas pārsvarā ir rūpnīcas darbinieki. Lai gan citur pasaulē tas nav nekas īpašs, “Latvijas Finieris” ir vienīgā šāda veida liela akciju sabiedrība valstī. Tas ļāvis, jau kopš dibināšanas brīža 1992. gadā nodrošināt darbinieku sasaisti ar uzņēmumu un panākt viņu ieinteresētību tā attīstībā. Nācies krietni pacīnīties, lai pierādītu, ka nepieciešams saglabāt lielu uzņēmumu, ja grib strādāt eksporta tirgos. Nu šī pieeja ir attaisnojusies – tagad uzņēmumā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku un apgrozījums sasniedz 127 miljonus latu. Piemēram, 2012.gadā, pārstrādājot ap 700 000 kubikmetru koksnes, saražoti vairāk nekā 240 000 kubikmetru saplākšņa.

Vai ar laiku veco labo saplāksni neizkonkurēs jaunāki un modernāki materiāli? Un – ja ražošana turpinās augt šādos tempos, vai Latvijā pietiks bērzu? Juris Biķis uzskata – neizkonkurēs, jo arī saplāksni iespējams pilnveidot. Jau tagad tiek ražoti produkti, kur starp finieri tiek līmētas plānas metāla loksnes, dažādi sintētiskie un skaņu izolējošie materiāli. Savukārt, lai racionāli izmatotu Baltijas resursus, izveidotas ražotnes Lietuvā un Igaunijā, kur bērzu netrūkst. Turklāt Latvijā jau 15 gadus eksistē programma, kuras ietvaros tiek audzēti bērzu stādiņi un iekoptas jaunas audzes.

 

Raksts: “Miljonus vērtā mežu nezāle”, Aivars Kļavis, publ. 12.12.2012.

Avots: www.ir.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *