Latvija kļuvusi no zāģbaļķu eksportētājas par zāģbaļķu importētāju

Intensīvāks skujkoku zāģbaļķu ievedums no ārvalstīm Latvijā vērojams jau kopš 2010. gada, kad attiecībā pret 2009. gadu šo sortimentu imports palielinājās par 5,6 reizēm, savukārt eksports samazinājās par 3,6%. Kā liecina Zemkopības ministrijas Meža departamentā apkopotie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, 2011. gadā šī tendence turpinājās. Respektīvi, zāģbaļķu eksports samazinājās vēl par 3,8%, tajā pašā laikā imports palielinājās par 41,8%. 2012. gada pirmo 11 mēnešu laikā Latvijā ievesto skujkoku zāģbaļķu apjoms sasniedza jau 298,7 tūkst.m3, kas ir par 70% vairāk nekā 2011. gada attiecīgajā laika periodā. Tajā pašā laikā eksports gada griezumā samazinājās teju uz pusi – no 328,7 tūkst.m3 līdz 177,9 tūkst.m3.

Kā norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, tas, ka Latvija kļuvusi no zāģbaļķu eksportētājas par zāģbaļķu importētāju, tikai pierāda mūsu ražotāju konkurētspējas pieaugumu. Un apaļkoksnes pirkšanas un pārdošanas darījumi starp Baltijas valstīm ir pašsaprotami, jo esam mazas valstis ar diezgan garu kopējo robežu. Igauņi darbojas pa Vidzemi, lietuvieši veiksmīgi iepērk koksnes kurināmo un izejvielas plātņu ražošanai Kurzemē un Zemgalē, savukārt Latvijas ražotāji ir konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet arī Ziemeļlietuvā.

Ciršanas apjomiem valsts mežos pakāpeniski samazinoties, mūsu kokrūpnieki sekmīgi startē kokmateriālu izsolēs Lietuvā. Pagājušā gada pirmajā pusē mūsu uzņēmēji no kaimiņiem nopirkuši egles un priedes baļķus nepilnu septiņu miljonu latu vērtībā, bet lapu kokus – vairāk nekā par pusmiljonu latu vērtībā. Vairāk nekā 60% no visiem Latvijā ievestajiem skuju kokiem pirkti Lietuvā. Otra lielākā zāģbaļķu eksportētāja uz Latviju ir Baltkrievija, bet trešā – Igaunija, kuras pierobežā aktivitāte no Latvijas uzņēmēju puses augusi, kopš Latvija aktīvāk pievērsusies zaļās enerģijas ražošanai.

Diemžēl cerības par to, ka Krievija pēc iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā atkal varētu kļūt laba sadarbības partnere koksnes piegādē, nav attaisnojušās. Tiesa, izvedmuita apaļkokiem samazinājusies, taču eksports no Krievijas puses tiek veiksmīgi bremzēts visiem citiem iespējamajiem līdzekļiem un, kā stāsta uzņēmēji, birokrātija šajā ziņā esot neiedomājama. “Krievija panāca savu un tika uzņemta PTO, taču sarunu laikā tā noklusēja, kādas tā izvirzīs papildu prasības koksnes pircējiem ārzemēs,” saka uzņēmēji. Pirmā licence zāģ­baļķu pirkšanai pēc Krievijas iestāšanās PTO tika izsniegta Latvijas zāģētavai – SIA “AKZ”. Uzņēmuma pārstāvis Igors Veikmanis to apstiprina: “Mēs bijām pirmie Eiropas Savienībā, kas saņēma no Krievijas šādu licenci. Pat somi nebija tikuši ar šo uzdevumu tik ātri galā. Te līdzēja pieredze, kas gūta vairāku desmitu gadu garumā. Sadarbojamies ar Pleskavas un Vologdas apgabalu. Baļķi nāk, taču ne tik raiti, kā vēlētos. Tiek bremzēts dzelzceļš, kavētas licences u. c. Un tomēr esmu pārliecināts, ka sadarbībā ar Krieviju esam tikai ceļa sākumā un nākotnē koksnes imports no Krievijas pieaugs.”

 

Raksts: “Arvien vairāk koksni pārstrādei ieved”, Anita Jaunbelzere, publ. 21.01.2013

Avots: Laikraksts “Latvijas Avīze” (Nr.14/4705)

http://www.zm.gov.lv/index.php?sadala=289&id=10232

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *