“Eco House International”: Ceļu uz panākumiem paver laba rekomendācija

Eksporta tirgū kvalitāti apliecina sertifikāts, bet vislabāk ceļu uz panākumiem paver laba rekomendācija. Par to ir pārliecinājies koka māju ražotājs SIA “Eco House International”, kas no paša darbības sākuma 2009.gadā ir uz eksportu orientēts uzņēmums.

2012.gadā “Eco House International” koncentrējās uz mārketinga aktivitātēm, resursi ieguldīti dalībai vairākās izstādēs, semināru organizēšanā un ārzemju partneru apmācībā; investēts tika arī personāla apmācībā. Kopējā šajās aktivitātēs ieguldītā summa pērn sasniegusi ap 62 tūkstošiem latu. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Normunds Sondors norāda, ka pērnais gads tāpēc varbūt nebija ekonomiski pats veiksmīgākais, apgrozījuma ziņā tikai nedaudz pārsniedzot 2011.gada līmeni, tomēr jau šogad, balstoties uz pagājušā gada iestrādēm, ir paredzams apgrozījuma pieaugums par 30 – 40%.

“Eco House International” projektē un ražo karkasa jeb paneļu mājas, līmēto konstrukciju mājas, arī frēzbaļķu mājas, kā arī pats veic to montāžu ārzemēs. Ražošanas kompleksā un iekārtās savā laikā tika ieguldīti apmēram divi miljoni latu. Kopējā ražošanas jauda ir paredzēta 6 – 7 māju izgatavošanai mēnesī vienā maiņā. Taču pieprasījumam pēdējā laikā ir augoša tendence, un brīvo jaudu noslodze esot tikai laika jautājums. Šogad uzņēmums plāno investēt 300 tūkstošus eiro līmēšanas līnijas rekonstrukcijā ar mērķi sākt masveida līmēto brusu ražošanu. Līdz šim līmētās brusas uzņēmums ražoja tikai savām vajadzībām, taču uz paplašināšanos mudinājis augošais šo materiālu pieprasījums kā no celtniekiem, tā citiem koka māju ražotājiem. Šobrīd uzņēmums veic pilnu koka māju izgatavošanas ciklu, izņemot logu un durvju ražošanu. Taču nenoliegta iespēja, ka perspektīvā to ražošanu varētu sākt arī paši. Ieguldījumi veikti arī personāla apmācībās. Kā atzīmē N. Sondors, ar visu lielo bezdarbu speciālistus atrast ir grūti. Ar vājām zināšanām vilties liek arī augstskolu absolventi. Izeja no situācijas ir atlases un pārrunu kārtībā izraudzīties kandidātus un apmācīt.

Uzņēmuma galvenie eksporta tirgi ir Norvēģija un Francija. Šveices tirgū uzņēmums startēja pagājušajā gadā, sākta arī Beļģijas tirgus apgūšana. Šovasar jāpilda vairāki lieli pasūtījumi Holandē. Tādējādi pamazām tiekot aptverta visa Eiropa, izņemot Vāciju, kurai pašai ir attīstītas koka māju būvniecības tradīcijas, kā arī spēcīgi aizsargāts vietējais bizness. Savukārt vietējais – Latvijas un Baltijas tirgus – uzņēmumam nav pievilcīgs. Latvijā pieprasījums ir minimāls, ko pilnībā nodrošina vairāki nelieli šai segmentā strādājoši uzņēmumi; igauņi ir lētāki ar savu nodokļu sistēmu, bet lietuvieši – lētāki ar darbaspēka nodokļiem. Visvairāk iespēju koka māju ražotājiem joprojām paver Norvēģijas tirgus, taču tas pamazām kļūstot vairāk piesātināts gan ar Latvijas, gan citu valstu (Rumānijas, Polijas u.c.) produkcija, kas ir viens no iemesliem, kāpēc bizness tiek virzīts arī uz citām  valstīm.

„Apmierināts klients iesaka tevi tālāk nākamajam, un šāda ‘no mutes mutē’ stratēģija ātri sevi attaisno, īpaši Skandināvijā. Arī Šveicē soli pa solim gājām iekšā gadu, bet, tiklīdz uzcēlām tur pirmo māju un sevi apliecinājām, tā lieta aizgāja,” skaidro N. Sondors. Ik pa laikam gan eksporta tirgos problēmas raisa negodprātīgi pašmāju ražotāji, kas grēko ar kvalitāti. Viņaprāt, viens no risinājumiem šādu situāciju novēršanai būtu kopīgu koka māju nosacījumu radīšana eksportam, par ko ir uzsākta diskusija arī pērn izveidotā Latvijas koka būvniecības klastera ietvaros. „Tādējādi mēs liekos negatīvos piemērus varētu atmest jau Latvijā, nevis gaidīt, kad informācija par tiem pienāk no ārzemēm.”

 

Raksts: “Lai runā, nevis aprunā”, Uldis Andersons, publ. 24.01.2013.

Avots: Laikraksts “Dienas Bizness” (Nr.17/4422)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *