Būtisks kurināmo šķeldu patēriņa kāpums gaidāms jau 2013.gada otrajā pusē

Šoziem daudzus Latvijas iedzīvotājus nepatīkami pārsteidza sadārdzinājusies apkure, kārtējo reizi apliecinot pēdējos pāris gados novēroto tendenci, ka tajās Latvijas pilsētās, kur apkurē tiek izmantota dabasgāze, siltuma tarifi cēlušies būtiskāk nekā tajās vietās, kur priekšroka dota vietējam kurināmajam – šķeldai.

«Nevar noliegt, ka apkures tarifu kāpums šoziem galvenokārt ir saistīts ar dabasgāzes cenu pieaugumu, salīdzinoši mazāku lomu spēlējot aukstajiem laika apstākļiem. Šobrīd dabasgāzes apkures tarifi ir augstāki nekā šķeldai, tomēr gan šogad, gan nākamgad ir gaidāms straujš šķeldas patēriņa pieaugums, tāpēc ļoti iespējams, ka arī šķeldas izmaksas pieaugs,»  sacīja Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) valdes loceklis Andris Akermanis.

Kā liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotā informācija, 2012. gada nogalē dabasgāzes cena pietuvojusies savam vēsturiskajam maksimumam, sasniedzot 225 Ls/1000 m3. Vēl dārgāk dabasgāze maksāja tikai 2008. gada nogalē – 230 Ls/1000 m3. «Dabasgāzei kā visekskluzīvākajam kurināmajam cena ir cēlusies visvairāk, vietējam kurināmajam – koksnei arī nākotnē cenu svārstības prognozētas mazākas nekā dabasgāzei,» vērtē cits LSUA valdes loceklis Edgars Vīgants, sakot, ka koksnes cena Latvijā pašlaik ir aptuveni trīs reizes zemāka nekā dabasgāzei.

«Pieaugošo pieprasījumu pēc kurināmās meža šķeldas varēs just 2013. gada otrajā pusē, kad tiks slēgti līgumi uz 2013.-2014. gada apkures sezonu,» prognozē viena no lielākajiem dedzināmās koksnes ražošanas a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «LVM Koksnes produktu ražošana un piegāde» direktors Andris Balodis. Viņš rāda uz uzņēmuma datiem, kas liecina, ka 2013. gadā ir plānots šķeldas patēriņa apjomu pieaugums Latvijā. Lai gan 2013. gadā šķeldas patēriņu palielina Rīgas siltums un uzsāk darbu Fortum Jelgava (no maija), tomēr 2012. gada beigās vēl nebija novērojams, ka pieprasījums būtiski pieaugtu. Savukārt SIA Krauzes valdes priekšsēdētājs Andis Araks norāda, ka pašlaik dedzināmās šķeldas realizācijas cenas salīdzinājumā ar analogu laiku pērn ir pieaugušas vidēji par 0,5 līdz 1,0 Ls par berkubikmetru. «Eksportā šī cena svārstās nedaudz vairāk par sešiem latiem, bet vietējā tirgū tā ir ap astoņiem latiem par berkubikmetru,» norāda A. Araks. Gan viņš, gan vairāki citi aptaujātie norāda, ka cenu jautājums ir atkarīgs ne tikai no vietējiem vai ārvalstu patērētājiem, bet gan daudz vairāk no klimatiskajiem apstākļiem un to prognozēm. Proti, relatīvi silta ziema samazina patēriņu un līdz ar to arī pieprasījumu, kamēr auksta – tieši pretēji – paaugstina gan pieprasījumu, kas ietekmē cenas.

Vairāki aptaujātie un arī A. Balodis norāda, ka Latvijā noteikti vēl ir rezerves, lai varētu vairāk izmantot enerģētisko šķeldu. «No vienas puses – Latvija aizvien eksportē šķeldu, pieaugot patēriņam uz vietas, varētu attiecīgi samazināties eksports. No otras puses – ir daudz iespēju kāpināt enerģētiskās šķeldas ražošanas apjomus Latvijā – tā ir gan sīkkoksnes savākšana no kopšanas cirtēm, celmu izmantošana, arī apauguma novākšana no grāvjiem, stigām un citiem meža infrastruktūras objektiem,» perspektīvu iezīmē A. Balodis.

 

Raksts: “Koksne apkurē joprojām ir vislētākā”, Līva Melbārzde, Māris Ķirsons, 29.01.2013.

Avots: Laikraksts “Dienas Bizness”, Nr.20 (4425)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *