Modernās attālās izpētes tehnoloģijas vides izzināšanā lieto arī Latvijā

Pasaules mežsaimniecības praksē aizvien plašāk tiek izmantotas aviācijā bāzētas attālās izpētes tehnoloģijas. Izrādās, arī Latvija nav izņēmums – ļoti augstā līmenī ar aviācijas lietošanu meža un citu dabas resursu izpētē nodarbojas Cēsu lidlaukā bāzētais Vides risinājumu Institūts (VRI) – viens no retajiem zinātniskajiem institūtiem, kas, izmantojot speciālas, ar supermoderniem sensoriem aprīkotas lidmašīnas, rada jaunas zināšanas un praktiskus risinājumus dabas resursu efektīvākai apsaimniekošanai un vides stāvokļa novērtēšanai. Šāda apkārtējās vides izzināšanas forma ir inovatīva un ar katru gadu kļūst arvien pieprasītāka.

Mežsaimniecība ir viena no sfērām, kur aviācijā bāzēta attālā izpēte ienāk straujiem soļiem. Vides risinājumu institūts (VRI) to lieto, lai pilnveidotu meža inventarizācijas pakalpojumus, izstrādātu metodes koksnes resursu biomasas novērtēšanai, mežaudžu veselības stāvokļa noteikšanai, radītu instrumentus mežizstrādes loģistikas darbību plānošanai un vēl daudzām citām ar mežsaimniecību saistītām vajadzībām. Tāpat ar VRI rīcībā esošo aparatūru iespējams kartēt bioloģisko daudzveidību, novērtēt invazīvo sugu izplatību, veikt putnu un dzīvnieku uzskaiti, novērtēt ūdens kvalitāti un inženiertehnisko komunikāciju stāvokli un meklēt kultūrvēsturisko mantojumu meža un lauksaimniecības zemēs un vietās, kur cilvēka acij šīs vērtības saskatīt ir praktiski neiespējami.

Ar Institūta rīcībā esošo aprīkojumu, kas ir vienīgais šāda veida Baltijas jūras reģionā, iespējams nošķirt skujkokus no lapu kokiem, noteikt zināmu daudzumu koku sugu, iegūt precīzu informāciju par reljefu, kas, savukārt, ļoti labi kalpo tādiem mērķiem kā, piemēram, efektīvai meža ceļu izbūves plānošanai, kā arī ļauj precīzi noteikt teorētiskās krājas atbilstību situācijai dabā. Vienlaicīgi ar LIDAR datu ievākšanu, tiek iegūti arī spektrālie attēli. Ar VRI rīcībā esošo hiperspektrālo sensoru iespējams noteikt dažādus virsmas materiālus, klasificēt veģetāciju, identificēt dažādas augu sugas, fiksēt veģetācijas anomālijas, piemēram, koku saslimšanu, kaitēkļu invāziju un vēl daudz ko citu.

Kas attiecas uz VRI tehnoloģisko iespēju un pētniecības pakalpojumu lietojumu mežsaimniecībā,  līdz šim sadarbība izvērtusies galvenokārt ar ārvalstu meža īpašniekiem un to apvienībām. Taču tiek pieļauts, ka ar laiku sadarbība varētu izveidoties arī ar Latvijas valsts mežu apsaimniekotāju un privāto meža īpašnieku kooperatīviem. Pašreiz attālās izpētes datu ievākšanas izmaksas par vienu hektāru var būt no pāris desmitiem santīmu līdz vairākiem desmitiem latu – jo lielāka teritorija, jo mazākas izmaksas, tāpēc mazo meža īpašnieku segmentam izdevīgāk ir lietot publiski pieejamās datu bāzes.

Lai gan arī šobrīd VRI rīcībā ir modernas tehnoloģijas, institūts pie sasniegtā apstāties negrasās. Sadarbībā ar privātā sektora uzņēmumiem un RTU tiek īstenots pasaules līmenī unikāls projekts par lidojošās laboratorijas izveidi. Jau 2013. gadā tā ietvaros esošo četru sensoru komplekts tiks papildināts ar vēl vismaz pieciem sensoriem, kas ļaus veikt daudz plašākus un sarežģītākus pētījumus visā pasaulē. Ar lidojošo laboratoriju varēšot novērtēt, piemēram, koku fizioloģiskos procesus, veģetācijas un ūdens ķīmisko sastāvu, kā arī veikt termogrāfiskos mērījumus un novērtēt augu fluorescences līmeni.

 

Raksts: “Militārās tehnoloģijas dabas izpētei”, Aigars Roga, publ. 2013.g. janvārī

Avots: Žurnāls “Baltijas Koks”, Janvāris, Nr. 1 (149) 2013

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *