Zaļās enerģijas sadārdzināšanās liek galvu lauzīt uzņēmējiem ne tikai Latvijā

Ar zaļās enerģijas izmaksām saistītie jautājumi kļūst arvien aktuālāki vairākos pasaules reģionos. Latvijā vētru sacēlis Liepājas metalurgs, kas nolēmis uz laiku pārtraukt maksāt a/s Latvenergo obligātā iepirkuma komponenti (OIK), kas darbojas kā atbalsta mehānisms elektrības ražotājiem. Turklāt tiek ziņots, ka no šā gada 1. aprīļa obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugs par 54%, jo divkārt pieaudzis iepirktās elektroenerģijas apjoms no ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus (AER), un par 32% pieaugusi gāzes cena lielajām koģenerācijas stacijām, informē a/s Latvenergo. Līdz ar to OIK no šā gada 1. aprīļa elektrības patērētāju rēķinos pieaugs no līdzšinējiem 1,23 sant./kWh līdz 1,89 sant./kWh.

Eksperti norāda, ka OIK elektrības tarifos un tās pieaugums kļuvis par lielu draudu Latvijas ekonomikas izaugsmei un līdz ar to arī valsts ilgtspējai. Eļļu ugunij pielējis Eiropas Komisijas (EK) lēmums vērsties pret valstīm, kuras neievēro ES likumus. Divi EK lēmumi attiecas arī uz Latviju. Viens no tiem saistīts ar to, ka Latvija nav informējusi, kā tā ir iestrādājusi Atjaunojamo energoresursu direktīvu likumos noteiktajā laikā. Savukārt otrs – Latvijai vēlreiz tiek pieprasīts uzlabot gaisa kvalitāti, pirms EK vēršas tiesā. Jau ziņots, ka 2011. gada beigās sešas Latvijas atjaunojamo energoresursu asociācijas un biedrības ar sūdzību par konstatētiem pārkāpumiem zaļās enerģētikas politikas īstenošanā Latvijā vērsās Eiropas Komisijā. Sūdzība bija apjomīga, un viena no galvenajām domām tajā ir tāda, ka, turpinot tādu politiku kā līdz šim, Latvijai neizdosies sasniegt Eiropai solītos mērķus – vismaz 40% AER īpatsvaru enerģijas galapatēriņā un 54,57% AER elektrības īpatsvaru galapatēriņā.

Eiropas Komisijas lēmums ierosināt pārkāpumu procedūru pret Latviju neapšaubāmi ir pagrieziena punkts, kas veicinās izmaiņas valsts attieksmē pret atjaunojamiem energoresursiem. Tāpēc šobrīd Latvijas institūciju primārais uzdevums ir pilnvērtīga atbalsta atjaunošana no AER ražotajai enerģijai pēc iespējas ātrāk, lai Latvija varētu sasniegt ES tiesību aktos noteiktos enerģētikas mērķus līdz 2020.gadam. Vienlaicīgi tādu pašu atzinumu EK nosūtījusi arī Nīderlandei, bet līdzīgās procedūrās iesaistītas vēl 13 ES dalībvalstis.

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš rosina iet Igaunijas ceļu, kur pašlaik parlamentā ir likuma grozījumi, kas paredz atbalsta pārskatīšanas iespējas AER reizi pusgadā. „Jāsaka, ar visu to Igaunijā atbalsts AER, kas iekļauts patērētāju tarifos, ir uz pusi lielāks, bet Vācijā – sešas reizes lielāks, turklāt saudzēšanas režīms beigsies lielajiem ražotājiem, kas līdz šim no OIK maksājumiem bija atbrīvoti,” stāsta J. Ozoliņš. Latvijā pašlaik tiek diskutēts par to, vai lielie ražotāji būtu atbrīvojami no OIK maksāšanas, tikmēr Bloomberg ziņo, ka Vācijā no šā gada 1.janvāra patērētājiem maksa par AER komponenti, lai finansētu saules un vēja enerģijas ražotājus, pieaugusi gandrīz par 50%. Lielā mērā cenu pieaugums saistīts ar Vācijas īstenoto politiku, kas ietver atteikšanos no atomenerģijas. Ziņots, ka izmaksu pieaugumu vissāpīgāk izjutīs ražotāji, kas ir lieli enerģijas patērētāji. Bloomberg jau aptaujājis vairākus minētās valsts uzņēmumus, kas plāno dārgās elektrības dēļ pārcelt savas ražotnes uz ārzemēm. Vācijas mērķis līdz 2050.gadam ir 80% no sev nepieciešamās elektroenerģijas saražot no AER (šobrīd tie esot aptuveni 25%).

 

Raksts: “Zaļās enerģijas aizstāvībā iesaistās EK”, , publ. 30.01.2013.

Avots:Laikraksts “Dienas Bizness”, Nr. 21 (4426)

Papildus informācija: www.latvenergo.lv

www.em.gov.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *