Apstrādes rūpniecībā izdevies pārsniegt pirmskrīzes līmeni

Globālās ekonomikas un vairāku Latvijas lielo eksporta partneru izaugsmes tempu samazināšanās nav bijusi par šķērsli mūsu valsts rūpnieku produkcijas izlaides pieaugumam līdz jaunam maksimumam. Kopējā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides vērtība 2012.gadā sasniegusi 5,29 miljardus latu, kas ir par pusmiljardu latu vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tāpat tas ir vairāk nekā 2007.gadā, kad apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide sasniedza 4,84 miljardus latu, apliecinot Latvijas rūpniecības un eksporta potenciālu. Salīdzināmās cenās jeb atrēķinot inflācijas ietekmi, gada laikā produkcijas izlaide palielinājusies par 9,3%.

Salīdzinot ar 2011.gadu, pieaugums bija visās apstrādes rūpniecības nozarēs, tostarp arī vienā no lielākajām Latvijas rūpniecības nozarēm – kokapstrādē – par 5,4%. Turklāt gada beigās pasaules ekonomiskās situācijas pasliktināšanās izaugsmi nav samazinājusi – decembrī, salīdzinot ar 2011.gada pēdējo mēnesi, ražošanas apjomu pieaugums sasniedza 10,4%.

Arī šogad kāpums apstrādes rūpniecībā turpināsies, prognozē Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna. Tomēr tas būs mazāks nekā pērn, sniedzoties tuvāk 5%, ko noteikšot gan ārējie, gan iekšējie faktori. Arvien sīvāka kļūs arī konkurence, kas ir ne mazāk svarīgi, ņemot vērā, ka teju 64% no visas apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas 2012.gadā tika eksportēta. Šogad apstrādes rūpniecību pozitīvi varētu ietekmēt arī pakāpeniski augošais pieprasījums iekšējā tirgū. Tomēr kopumā nozares izaugsme joprojām lielākā mērā būs saistīta ar ārējā pieprasījuma izmaiņām un eksporta iespējām, tāpēc lielākais nozares risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību. Kā prognozē starptautiskās institūcijas, tad lielākajā Latvijas eksporta tirgū – Eiropā – izaugsme būs vāja un atveseļošanās – pakāpeniska. Tas nozīmē, ka, saglabājoties vājam pieprasījumam ārējos tirgos, aizvien lielāka nozīme būs Latvijas ražotāju spējai uzturēt savu konkurētspēju.

SIA Graanul Pellets izpilddirektors Mairis Reiziņš uzskata, ka kopējā situācija attiecībā uz produkcijas realizāciju nav viennozīmīgi vērtējama. Pēc viņa teiktā, granulu ražotāji lielā mērā izjūt to, kas notiek globālajā celulozes šķeldu tirgū, no kā atkarīgs kopējais izejvielu cenu līmenis. Savukārt attiecībā uz preču realizāciju situācija ir atkarīga no konkrētā segmenta. Piemēram, ar industriālajām granulām viss nav vērtējams viennozīmīgi, jo atsevišķas koģenerācijas stacijas kā noieta tirgus zūd, taču ražotājiem ir cerības uz to, ka drīzumā tiks atvērta jauna ar industriālajām granulām darbināma koģenerācijas stacija. Savukārt attiecībā uz premium klases granulām tiek prognozēts pieaugums.

 

Raksts: “Rūpniecībā saglabājas izaugsmes vektors”, Mārtiņš Apinis, publ. 05.02.2013.

Avots: Laikraksts “Dienas Bizness”, Nr. 25 (4430)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *