Pieprasījums pēc koksnes biomasas enerģijas ieguvē Latvijā pieaug

Tuvāko gadu laikā Latvijā pieprasījums pēc koksnes biomasas līdz ar jaunu koģenerācijas staciju izveidi pieaugs aptuveni par 1,5 milj. m3, liecina Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta (MeKA) pētījums «Koksnes biomasas izmantošana enerģijas ieguvē – attīstības tendences un iespēju novērtējums».

«Pērn Latvijā darbu sākušas vairākas ražotnes, kuras ir lielas dedzināmās koksnes patērētājas – kokskaidu granulu lieljaudas ražotne Inčukalnā, koģenerācijas stacija Launkalnē, lielas katlumājas Liepājā, Ventspilī un Valkā, kā arī citi mazāk zināmi projekti, kas kopumā dedzināmās koksnes patēriņu palielinājuši teju par 0,45 milj. m3,» skaidro MeKA direktora vietnieks Kārlis Būmanis. Pieskaitot šogad ekspluatācijā nododamo koģenerācijas staciju projektus, dedzināmās koksnes pieprasījums būs par 1,5 milj. m3 lielāks nekā 2011. gadā.

«Iespējams, jau tuvākajos gados veidosies situācija, kad dedzināmās koksnes eksports no Latvijas biomasas staciju dēļ būtiski sarūk,» tā K. Būmanis. Viņš uzsver, ka Latvijā jau tiek novērota mazvērtīgās koksnes mobilizācija no mežizstrādes atliekām (kopumā var iegūt ap 3 milj. m3) – no celmiem, krūmiem, zariem, galotnēm, kopšanas cirtēm meža infrastruktūras objektos, tostarp arī atmirušās koksnes izvākšana no meža, apauguma novākšana no grāvjiem, ceļmalām utt. Tiesa gan, pieaugot spiedienam no vietējā enerģētikas sektora, arī importētāji varētu negribēt zaudēt līdzšinējo izejvielu bāzi, kā rezultātā tas varētu atspoguļoties cenās un šajā enerģētikas sadaļā «ieraut» apaļkoksnes sortimentus.

Minētās situācijas kontekstā pārsteidz statistikas dati, kas rāda, ka pēdējos pāris gados kurināmās koksnes patēriņš Latvijā sarūk. «Pēdējos divus gadus kurināmās koksnes patēriņš Latvijā, pēc CSP datiem, samazinās, un nav skaidrs, kāpēc. Vismaz siltumapgādē tas it kā nevarētu notikt,» Sorosa fonda rīkotajā 3. enerģētikas diskusijā teica Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas pārstāvis Edgars Vīgants, piebilstot, ka centralizētajā siltumapgādē Latvijā gan vēl joprojām dominē dabasgāze – 80,9%, kamēr koksne ir sasniegusi ap 15,2%. Savukārt elektroenerģijas ražošanā no biomasas Latvija katru gadu arvien vairāk atpaliekot no kaimiņiem. «Latvijā bieži vien rodas iespaids, ka esam lielākie koksnes eksportētāji, bet starpkontinentāli šī tirdzniecība notiek ļoti lielos apjomos. Jau vairākus gadus notiek resursu plūsmas cīņa starp enerģētisko koksni un plākšņu materiāliem. Virsroku šajā cīņā arvien vairāk ņem enerģētiskā koksne. Baltijas reģionā mums šķeldas cena ir viszemākā, līdz ar to kaimiņi mūsu produktu labi pērk. Eksports Latvijai aug, bet vietējais patēriņš rūk, un tas nav pozitīvi,» tā E. Vīgants.

To, ka ārzemnieki, neraugoties uz pieaugošajām cenām, ir gatavi pirkt no Latvijas dedzināmo koksni, apliecina arī vairāki tās tirgotāji un stividori. Daudzviet pieprasījums pēc enerģētiskās koksnes strauji aug jau tagad, piemēram, Austrijā*. Daži celulozes un papīra ražotāji šķeldas apjomu samazinājumu vietējā tirgū kompensē ar importu no Austrumeiropas, galvenokārt no Rumānijas. Tāpēc, koksnes atlikumu deficītam kļūstot arvien izteiktākam, šķeldas imports no šīs valsts uz Austriju, visticamāk, turpinās pieaugt. Arī Eiropā kopumā, kur dominē tendence aizvietot enerģētikā ogles ar videi draudzīgāko biomasu, tiek prognozēts, ka koksnes granulu pieprasījuma pieaugums 2020. gadā sasniegs 29 miljonus tonnu, salīdzinot ar 8 miljoniem tonnu 2010. gadā, raksta Reuters*. Ap 66% no šīs biomasas Eiropas vajadzībām tiks importēti no trešajām valstīm – Ziemeļamerikas, Krievijas un Brazīlijas. Tiek prognozēts, ka 2020. gadā no biomasas globāli varētu tikt saražoti jau 9% elektrības.

 

Raksts: “Enerģētiskajai koksnei vēl ir neizmantotas rezerves”, Līva Melbārzde, Māris Ķirsons, 06.02.2013.

Avots: Laikraksts “Dienas Bizness”, Nr. 26(4431)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *