Kokskaidu granulu ražošanas apjomi Latvijā turpina pieaugt

Granulu rūpniecību neapšaubāmi pērn spēcinājušas arī jaunās ražotnes, ko apliecina laikraksta “Dienas Bizness” veiktais pētījums par lielākajiem kokskaidu granulu ražotājiem Latvijā. Saskaņā ar aptaujāto uzņēmēju sniegtajiem datiem, deviņi lielākie granulu ražotāji vien 2012.gadā saražojuši ap 980 tūkst. tonnu šīs produkcijas, kas ir par 72,8% vairāk nekā 2010.gadā. Un tie nebūt nav vienīgie koksnes granulu ražotāji Latvijā.

Līderis šajā jomā joprojām ir SIA “Latgran”, kas pērn izlaides apjomus palielināja par 118,6 tūkst. tonnu. “Tas panākts, pateicoties aizpērn iedarbinātajai 14 miljonus eiro vērtajai trešajai ražotnei netālu no Krāslavas,” skaidro uzņēmuma valdes loceklis Mārtiņš Zvejnieks. Rezultātā plānotais saražojamais apjoms – 400 tūkst. tonnu – pat nedaudz pārpildīts.

2012.gadā nozare papildinājās ar vēl vienu lieljaudas – 20 miljonus eiro – vērtu ražotni Inčukalnā, kura jau savā dažu mēnešu darbības laikā saražoja ievērojamu kokskaidu granulu apjomu – 116 tūkst. tonnu. “Šogad plānotais ražošanas apjoms ir 175 tūkst. tonnu kokskaidu granulu,” ambiciozu mērķi atklāj SIA “Graanul Pellets” izpilddirektors Mairis Reiziņš. Arī SIA “Graanul Pellets” māsaskompānija SIA “Graanul Invest” pērn ir pabeigusi kokskaidu granulu ražošanas paplašināšanas projektu un šogad plāno saražot jau aptuveni 175 tūkst. tonnu granulu.

Līdz šim lielākos kokskaidu granulu ražošanas apjomus uzrāda arī citi ražotāji. Tā, piemēram, SIA “Kurzemes granulas” 2012.gadā saražoja 70,4 tūkst. tonnu granulu, no kurām eksportēti 92%. Kā skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Viesturs Grīnbergs, pērn rezultātus pamatā noteica neliels cenu pieaugums, kā arī ilgtermiņa līgumi, kas palīdzēja novērst turbulences industriālo granulu tirgū (Anglijā, Dānijā). Premium granulu sektorā pieprasījums ievērojami pārsniedza ražošanas jaudas, kuras ierobežo kvalitatīva izejmateriāla pieejamība. Tāpat jebkādas iespējas paplašināties limitē pieaugošais šķeldu patēriņš ar ES atbalstu būvējamās jaunajās katlu mājās un koģenerācijas stacijās. “Industrijālo granulu tirgū Eiropā ir paredzams 5 – 10% cenu kritums vairāku iemeslu dēļ: vispārējās finanšu un ekonomiskās krīzes dēļ, kas samazina atbalstu atjaunojamajai enerģijai, slānekļa gāzes ieguves iespējas, kas varētu pagarināt fosilās enerģijas izmantošanu uz daudziem gadiem, lielo elektrības ražotāju (E.O.N.,RWE, Drax, u.c.) cenšanās vertikāli integrēt savu biznesu ar savām granulu ražotnēm ārpus ES un Eiropas nodokļu maksātāju naudas izmantošanu ārpus ES esošo valstu ekonomikas stutēšanai,” skaidro V.Grīnbergs. Jāņem vērā arī fakts, ka finanšu krīze spiež privāto, individuālo sektoru pāriet no fosilās uz lētāku apkuri, kas ceļ pieprasījumu pēc Premium kvalitātes granulām, īpaši Itālijā, Francijā.

Šogad kokskaidu granulu ražotāju pulku papildinājusi SIA “Baltic Biogran”. Rīgas ostā bāzētā kompānija ražošanu uzsākusi janvārī. “Baltic Biogran” šobrīd strādā viens granulators ar jaudu 1500 tonnu kokskaidu granulu mēnesī, kas ik gadu ļaujot saražot ap 17 tūkst. tonnu šīs produkcijas. Pagaidām saražotās granulas lielākoties pērk pašmāju pircēji, taču perspektīvā uzņēmums raugās uz iespēju granulas realizēt arī ārpus Latvijas, galvenokārt uz Skandināvijas valstīm. Kā būtiskāko uzņēmuma trumpi “Baltic Biogran” valdes loceklis Aleksandrs Buziašvili min to, ka kokskaidu granulu ražošanai var izmantot gan apaļkoksni, gan skaidas. Tādējādi tiek diversificētas izejvielu piegādes, un nav atkarības no viena izejvielu veida.

 

Raksts: “Granulu ražotājiem – rekordgads”, Vēsma Lēvalde, Māris Ķirsons, publ. 19.02.2013

Avots: Laikraksts “Dienas Bizness”, Nr.35.(4440)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *