Meža nozares eksports pērn sasniedzis augstāko punktu vēsturē

Meža nozares eksports 2012.gadā pieauga par 43,33 miljoniem latu jeb 4%, sasniedzot līdz šim augstāko punktu vēsturē – 1,21 miljardu latu, ko pērn piesardzīgi prognozēja arī nozares eksperti.

Kā liecina Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta apkopotie Centrālās statistikas pārvaldes dati, eksporta ieņēmumi pērn palielinājušies teju visās koksnes produktu grupās.

Vislielākie eksporta ienākumi – 300 miljoni latu – gūti no 2,29 miljonu kubikmetru zāģmateriālu realizācijas. Tas ir par 2% vairāk nekā 2011.gadā un sastāda ceturtdaļu no koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtības. Lai arī kurināmās koksnes fiziskie eksporta apjomi sarukuši par 5,6%, ienākumu vērtība pieaugusi par 4,2% līdz 153,3 miljoniem latu, kas sastāda 12,7% no kopējās koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtības. Šeit jāatzīmē, ka kurināmās koksnes eksporta struktūrā notikušas būtiskas pārmaiņas, proti, par 50% sarucis apaļkoku malkas eksports un ienākumi – attiecīgi par 44%, tajā pašā laikā granulu un brikešu eksports palielinājies – par 13,7% fiziskie apjomi un par 29% eksporta vērtība. Jau ziņots, ka līdz ar kokskaidu granulu ražotņu kopējo jaudu palielināšanos, arvien jaunu katlu māju un koģenerāciju staciju izveidi, kur kā kurināmo izmanto malku un kokapstrādes atliekas, apaļkoku malkas eksports sarūk. Tāpat perspektīvā varētu apsīkt arī šķeldu eksports, kas 2012.gadā sastādīja 61% no kurināmās koksnes eksporta apjoma.

“Meža nozares eksporta ienākumu latiņa pērn ir pacelta vēl nebijušos augstumos, turklāt nozare turpina uzlabot eksporta – importa saldo, kas ir tuvu 850 miljonu latu atzīmei,” vērtē Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš kā pozitīvu tendenci rāda apaļkoksnes eksporta apjomu kritumu. “Priecē, ka tieši kokrūpniekiem pārstrādei nepieciešamo zāģbaļķu eksporta apjoms ir sarucis teju uz pusi, – lietkoksne, cik vien tas maksimāli iespējams, tiek pārstrādāta koksnes izstrādājumos tepat Latvijā un tikai tad eksportēta,” secina K. Klauss.

Īpaši nepārsteidzot papīrmalkas eksporta apjomu un arī ienākumu kritums. “Pirmkārt, Latvijā ir izveidojusies pietiekami spēcīga skujkoku papīrmalkas pārstrāde – SIA Bolderaja Ltd, kas ražo OSB plātnes, attīstījusies tievkoksnes zāģēšana, virpošana. Otrkārt, Skandināvijas celulozes ražotāji netālu esošo Latviju izmanto kā īstermiņa iztrūkumu slāpējošu elementu – pērk papīrmalku tad, kad ir pieprasījums pēc celulozes, bet nav iespēju šādus resursus nodrošināt no savu mītnes zemju mežu īpašniekiem, kā arī importēt no Krievijas un arī Baltkrievijas,” tā K. Klauss.

“Ir pieaudzis tieši gatavo koksnes izstrādājumu eksports,” uzsver K. Klauss. Viņš savu sacīto pamato ar namdaru un galdniecības izstrādājumu, koka būvkonstrukciju, mēbeļu eksporta ienākumu pieaugumu. “Lai arī procentuālā izteiksmē tik liels pieaugums salīdzinājumā ar 2011. gadu nav novērots saplākšņa un kokskaidu plātņu segmentā, tomēr tas ir būtisks,” tā K. Klauss.

 

Raksts: “Nozare paceļ eksporta rekorda griestus”, Māris Ķirsons, publ.19.02.2013

Avots: Laikraksts “Dienas Bizness”, Nr. 35 (4440)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *