Svārstīgā papīrmalkas tirgus ietekmē samazinājušies eksporta apjomi

Papīrmalkas tirgus svārstīgās tendences atstājušas būtiskas pēdas lielāko eksportētāju realizācijas apjomos. Par to liecina laikraksta “Dienas Bizness” veiktā lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Taču, runājot par nākotnes perspektīvām, teju visi aptaujātie norāda, ka pieprasījums pēc papīrmalkas Skandināvijas valstu celulozes rūpnīcās palielināsies. Tāpat šo sortimentu patēriņa kāpums gaidāms arī Latvijā.

Latvija ir kā sava veida buferzona, ar kuras palīdzību tiek kompensēta celulozes izejvielu piegāžu plūsma ražotnēm Skandināvijā. Kad šīm ražotnēm resursu pietiek, tad Latvijas papīrmalku nevajag, pieprasījums sarūk un cenas atkal attiecīgi pazeminās. Pēc dažu aptaujāto teiktā, šobrīd papīrmalka pamatā tiekot ‘smelta’ no meža resursiem bagātās Krievijas, un tikai situācijās, kad no šīs valsts papīrmalkas plūsma ‘aizķeras’, iztrūkums tiek kompensēts ar koksnes piegādēm no Baltijas valstīm.

Lielākajiem papīrmalkas eksportētājiem 2012.gads bijis ļoti atšķirīgs. Proti, lielākais papīrmalkas eksportētājs SIA “Metsa Forest Latvia” apjomus spējis nedaudz palielināt, savukārt sekotājiem eksporta apjomi vai nu sarukuši, vai labākajā gadījumā saglabājušies iepriekšējo gadu līmenī. Ļoti intensīvi un ar labākiem rezultātiem nekā 2011.gadā pērn strādāja LSEZ SIA “Laskana”, kas eksportējusi 217 tūkst.m3 apaļkoksnes un 80,3 tūkst. ber.m3 koksnes šķeldu. Pieauguma pamatā bijis intensīvs darbs ostas pakalpojumu sniegšanā. Tādējādi uzņēmuma neto apgrozījums tiek lēsts ap 10,8 miljoni latu. Arī pārrēķinot pārkrauto kokmateriālu apjomu tonnās, 2012.gads bijis ļoti ražīgs: 12 mēnešos “Laskana” pārkrāva 0,608 miljonus tonnu jeb 169,1%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 2013.gads pēc uzņēmuma datiem iesācies mazāk intensīvi, jo noieta tirgos ir mazāks pieprasījums.

Līdz ar enerģētiskās koksnes patērētāju skaita pieaugumu tiek prognozēts, ka papīrmalkas un dedzināmās koksnes cenas sāks izlīdzināties. Latvijā ekspluatācijā plānots nodot vairākas biomasas energostacijas, un tas savukārt nozīmē, ka pieprasījums pēc koksnes izejvielām tikai pieaugs. Tādējādi šādi investīciju projekti, kas palielina papīrmalkas un malkas pārstrādes apjomus Latvijā, vienlaikus samazina atkarību no šo resursu pieprasījuma svārstībām ārvalstu tirgos. Jau tagad daļu no iepriekš eksportētās papīrmalkas pārstrādā SIA “Bolderaja Ltd” plātņu (OSB) rūpnīca.

 

Raksts: “Papīrmalkas tirgus amerikāņu kalniņi”, Vēsma Lēvalde, Māris Ķirsons, publ. 19.02.2013.

Avots: Laikraksts “Dienas Bizness”, Nr.35 (4440)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *