Konkurētspēju veicinošie faktori Eiropas grīdas segumu tirgū

Neraugoties uz jaunām vēsmām tirgū, klasiskais parkets  no īsajiem dēlīšiem ir joprojām pieprasīts ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas tirgū. Ar augstas pievienotās vērtības produkta – parketa ražošanu SIA „Vidrižu atvari” nodarbojas kopš 1998. gada. Atsaucoties modes aicinājumam un interesei par senatnīgu koksnes izstrādājumu izmantošanu interjerā, uzņēmums uzstādījis speciālu koksnes izstrādājumu vecināšanas iekārtu. To, ka šādai politikai ir atdeve, atzīst arī SIA „Vidrižu atvari” īpašniece Vija Meļķe, jo atkal palielinājušies pārdošanas apjomi un līdz ar to arī uzņēmuma neto apgrozījums.

„Stila un modes preces ir pieprasītas pat krīzes laikā, un, sekojot tirgus modes tendencēm, ar ES struktūrfondu atbalstu iegādājāmies ražošanas iekārtu, kura  jaunas koksnes izskatu pārvērš vecā, tai nezaudējot jaunās koksnes īpašības,” stāsta V. Meļķe. Šādu iekārtu noskatījuši vienā no ārvalstu izstādēm. „No kopumā vairāk nekā 35 iespējamajiem vecinātas koksnes profiliem izvēlējāmies divus, kas ir interesanti ne tikai grīdu (īpaši parketa), bet arī interjera (apšuvuma dēļu, brusu), mēbeļu ražošanā,” skaidro V. Meļķe. Tādējādi uzņēmums ieguvis ne tikai inovatīvu tehnoloģiju, bet arī produktus, kas pavēris jaunas iespējas ne tikai Baltijas un ziemeļvalstu, bet arī citu, īpaši Dienvideiropas valstu tirgū. „Gan tieši, gan netieši pakāpeniski apgūstam jaunus tirgus, jo vecinātas koksnes izstrādājumi ir realizēti gan Itālijā, gan Francijā, gan arī Zviedrijā,” stāsta V. Meļķe. Viņa norāda, ka pavisam nesen ir vecināti materiāli, lai vienā no ārvalstu izstādēm parādītu antīkas mēbeles. Piemēram, vecināts ozola parkets izskatās, kā vairākus simtus gadu vecs, un daudzi klienti to novērtē. Pēc „Vidrižu atvaru” īpašnieces sacītā, līdzīgas koksnes izstrādājumu veicināšanas iekārtas Baltijā neesot. Tieši pateicoties šīm iekārtām, uzņēmums savus kopējos pārdošanas apjomus palielinājis aptuveni par 20%.

Ozolkoka parkets jau senos laikos tika uzskatīts par varas un pārticības simbolu tā laika vareno muižas un pilīs.  „Klasiskais parkets bija, ir un arī būs pieprasīts, lai arī šobrīd par konkurentu tam stāda tā dēvēto garo parketu, kuram ir gan savas priekšrocības (ātri uzklājams), gan arī savi trūkumi – nevar izveidot tādus rakstus un mozaīku kā klasiskajam parketam, turklāt klasiskajam parketam  to pareizi ieklājot nebūs ne spraudziņas, kamēr garā parketam dēļos ir spriegums un tas ‘grozīsies’,” stāsta V. Meļķe. Viņa norāda uz vēl kādu klasiskā parketa priekšrocību – tā kalpošanas ilgumu – vismaz 100 gadu.

Neraugoties uz ekonomisko krīzi, uzņēmuma pārdošanas apjomi Latvijā un uz ārzemēm ir saglabājušies līdzīgi, kaut arī kopējie ražošanas un realizācijas apjomi ir sarukuši. „Pirms krīzes apmēram 60% pārdošanas bija Latvijā, toties tagad tikpat daudz ir eksports,” tā V. Meļķe. Patlaban uzņēmuma produkcijas lielākie noieta tirgi ir Igaunija, Zviedrija, Norvēģija, arī Vācija, Anglija, Itālija, Francija. „Igaunijā parketa rūpnīca tika slēgta vēl pagājušajā gadsimtā, jo trūka ražošanai nepieciešamo ozola baļķu, šobrīd ir daudz klientu no Igaunijas, kuri pērk nelielus apjomus un tos paši ieklāj – iespējams, Igaunijā, taču nevar izslēgt, ka to dara arī citās valstīs, piemēram, Somijā,” lielākos ārvalstu pircējvalsts klientus raksturo V. Meļķe. Viņa norāda, ka pirms krīzes skandināvi bijuši aktīvāki pircēji, taču pēc krīzes tie vairāk sākuši iegādāties parketu Polijā. „Ir bijuši arī vairāki tā dēvētie vienreizējie pasūtītāji, piemēram, Nīderlandē, taču pats produkts ir vislabākā reklāma, tāpēc nākas sastapties ar potenciālajiem pircējiem, kuri grib pirkt mūsu produktu, bet to redzējuši kādā citā vietā,” situāciju skaidro V. Meļķe.  Tieši tādēļ uzņēmumam ir liela gatavā parketa noliktava, kas ļauj jebkuram neliela apjoma pircējam atbraukt un uzreiz iegādāties  un vest savu izvēlēto parketu mājās ieklāšanai. „Šāda stratēģija lāva vissmagākajā, krīzes  2010. gadā –  ne uz brīdi nepārtraukt tirdzniecību, kaut arī ražošana notika pēc vajadzības katru otro vai trešo mēnesi, taču saglabājot kvalificētos darbiniekus,” atceras V. Meļķe. Savu artavu potenciālo klientu piesaistē ir devusi arī izveidotā produktu mājaslapa.

Lai arī Latvijā daudzi makroekonomiskie rādītāji norāda uz krīzi kā pagātni, tomēr V. Meļķe uzskata, ka šī krīze vēl nav beigusies. „Izmaksas atkal pieaug straujāk par ienākumiem, un tas nav nekas iepriecinošs,” tā V. Meļķe. Pērn uzņēmuma ienākumi pieauguši līdz nepilniem 184 000 Ls, kamēr aizpērn bija tikai 115 000 Ls, tomēr līdz pirmskrīzes līmenim –  400 000 Ls – vēl jāaug.  Šobrīd uzņēmumā nodarbināts 21 strādājošais. „Bez kvalificētiem speciālistiem nevar ražot produktus ar milimetra simtdaļas precizitāti, bet kvalitatīvu produktu ražošanas atslēga ir uzņēmuma darbinieki, tāpēc uzņēmumā pat ir īstermiņa kreditēšanas trīs līdz sešu mēnešu iespējas,” darbinieku nozīmību un ar to nepieciešamo motivācijas sistēmu rāda V. Meļķe. Lai arī uzņēmumā kopš tā izveides ieguldīti aptuveni 650 000 Ls, uzņēmumam nav kredītu, kas pašreizējos apstākļos ir priekšrocība. „Piesardzība, neatkarība,” tā uz jautājumu par iztikšanu bez kredītiem atbild V. Meļķe. Viņa uzsver, ka uzņēmuma konkurētspējas pamats ir augstas kvalitātes nišas  produkts un inovatīvi risinājumi, kas rada jaunus produktus tirgū.

 

Raksts: “Parketu padara par gadsimtu vecāku”, Māris Ķirsons, Dienas Bizness, publ. 12.03.2013

Avots: Laikraksts “Dienas Bizness” Nr.50(4455)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *