Kliedē mītus un aktualizē jautājumu par koka izmantošanu māju būvniecībā

Koka ēku būvniecība ir viena no senākajiem un šobrīd viens no modernākajiem būvniecības veidiem. Turklāt koks kā būvmateriāls arī pats par sevi ir estētiska vērtība. Taču Latvijā koksnes kā materiāla pielietojums šobrīd ir diezgan ierobežots. Lai situāciju mainītu, nozares pārstāvji liek galvas kopā, lai rastu jaunus tehniskus risinājumus koksnes izmantošanā.

To, ka pie mums koksni kā materiālu varētu izmantot arvien plašāk, uzskata ne tikai meža nozares uzņēmēji vai celtnieki. Par to, ka daudzstāvu dzīvojamās mājas, stadionus un pat tiltus iespējams būvēt no koka, liecina koksnes lietotājvalstu – Kanādas, ASV un Skandināvijas – pieredze. Kā skaidro SIA „Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta direktors Andrejs Domkins, būvējot tā saucamajos ‘treknajos’ un industriālajos gados mēs nepamatoti esam aizmirsuši koku, kas varētu mūsu dzīvi padarīt komfortablāku un videi draudzīgāku. Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss ir vienisprātis, ka mēs esam pazaudējuši to, ko kādreiz pratām – ļoti veiksmīgi būvēt gan augstas ēkas, gan garus tiltus. Tāpēc ir doma panākt, lai tas atgrieztos Latvijā, jo viennozīmīgi visprātīgāk izmantot ir vietējos materiālus, kas ir gan savienojami, gan moderni.

Pie mums pieņemts, ka ēku projektu būvniecībā pārsvarā izmanto tikai metālu, betonu un bloku sistēmu. Taču koksne pretstatā šiem materiāliem ir vienīgais būvmateriāls, kas tiek ražots no vietējiem un atjaunojamiem resursiem. Turklāt tā ražošanas procesā tiek izmantots nesalīdzināmi mazāk enerģijas; koksnes stiprība ir apmēram tāda pati kā tēraudam, attiecinot pret tā masu un salīdzināma ar betona stiprību, attiecinot pret tā tilpumu.

Kamēr Skandināvijā būvnormatīvi un ugunsdrošības prasības no koka ļauj būvēt gan daudzstāvu dzīvojamās mājas, gan sabiedriskās ēkas un infrastruktūras objektus, Latvijā vēl tiek veikti pētījumi, cik izturīga un funkcionāla koksne ir kā materiāls. Ar to nodarbojas Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (saīsināti – MeKA), kur ikdienā tiek veikti koksnes laboratoriskie pētījumi un testēšana.

Sabiedrību joprojām māc šaubas par koka ēku ugunsdrošību, bet procesus, protams, bremzē arī pašreizējās ugunsdrošības un būvnormatīvu prasības. Viens no mītiem ir, ka koks nav ugunsizturīgs un drošs. SIA MeKA pētnieki ne tikai Latvijas vajadzībām, bet arī daudzām citām valstīm savos pētījumos ir pierādījuši pretējo. Kā skaidro institūta testēšanas laboratorijas tehniskais vadītājs Edgars Bukšāns, koksne ir degošs materiāls, taču tas ir labs no tā viedokļa, ka koka būvkonstrukciju pats degšanas process ir ļoti prognozējams. Koksnes pārogļošanās ātrums ir ~1 mm/min, un atkarībā no šiem apstākļiem, var izturēt ļoti ilgu laiku. Ne mazums ir situāciju, kad pēc ugunsgrēka paliek visas koka konstrukcijas, kad viss pārējais ir sadedzis. Tas ir tā iemesla dēļ, ka koksne tajā esošā mitruma dēļ pārogļojas ļoti lēni un iekšējā temperatūra koksnē, atšķirībā no citiem būvizstrādājumiem, nepārsniedz 100°C, kas ir koksnes lielākā priekšrocība. Tāpat koka daudzstāvu māju būvniecību bremzē zināšanu trūkums kā pasūtītājiem, tā arhitektiem un būvniekiem. Tā kā izpratne par to, kā būvēt moderni gan no energoefektivitātes, gan ugunsdrošības viedokļa pamazām sāk veidoties, pirmie veicamie soļi būtu normatīvās vides sakārtošana.

Koka kā būvmateriāla popularizēšana notiek visā pasaulē, lai būvētu ilgtspējīgi un lai samazinātu CO2 izmešu apjomu. Tāpēc arī Latvijā, balstoties uz ārvalstu piemēriem, jāmeklē risinājumi kā koka izmantojumu konstrukcijās un apdarē paplašināt ne tikai privātmāju būvniecībā, bet arī panākt tā izmantošanu sabiedrisko un rūpniecisko objektu celtniecībā. Nolūkā aktualizēt šo jautājumu un uzsākt diskusijas, š.g. 7. martā RISEBA Arhitektūras un mediju centrā H2O 6 notika konference “XXI – Koksnes gadsimts”, kurā piedalījās gan arhitekti un būvnieki, kokmateriālu ražotāji un topošie nozares pārstāvji, gan pašvaldību, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji.

Kā un kāpēc Latvija ir atteikusies no koka daudzstāvu apbūves savā prezentācijā stāstīja Uldis Spulle no Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta (MeKA), bet viņa kolēģis Edgars Bukšāns izklāstīja koka ēku ugunsdrošības nodrošināšanas aktualitātes Latvijā un Eiropā. Hans Andrens no Vaxjo (Zviedrija) demonstrēja jau uzbūvētos objektus un iepazīstināja ar lēmumiem ka pilsēta tapusi no neliela ciema par ilgtspējīgas būvniecības paraugu. Koksni kā ilgtspējīgu būvniecības materiālu savā prezentācijā demonstrēja projekta Eco2wood pētnieks Matti Kuittinen (Somija). Konferences otrajā daļa par stereotipiem un realitāti jeb koksnes kā materiāla aizstāvība publiskā telpā savā prezentācijā runāja Ineta Geipele,  RTU Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta direktore, bet žurnālists Juris Kaža iepazīstināja ar futūristisku ieskatu par koksnes kā materiāla izmantošanu nākotnē. Paneļdiskusijā, ko vadīja Ansis Bogustovs, savus viedokļus izteica Kristaps Klauss no Latvijas Kokrūpniecības federācija, rūpnīcas “VEREMS” valdes priekšsēdētājs Jānis Staris, Andra Feldmane no Latvijas Pašvaldību savienības un arhitekts Ervins Krauklis.

Tas, cik lielā mērā un daudzumā Latvijā koks tiek izmantots būvniecībā, ir diskutējams jautājums, taču dalībnieki nonāca pie kopēja secinājuma, ka Latvijā jāpaplašina koka izmantošanas iespējas. Vai pozitīvas tendences sāksies ar pieprasījuma radīšanu vai tieši pretēji – ar piedāvājuma radīšanu, vai tomēr ar kvalificētu speciālistu apmācīšanu? Konference bija labs impulss, lai tēmu aktualizētu visās nozarēs un turpinātu darbu, atzina dalībnieki.

 

Avots: LTV1 raidījums “Vides fakti” (2013.03.16)

http://www.zalasmajas.lv/jaunumi/koksnes_gadsimts/

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *