Pēdējo gadu tendences pasaules kokapstrādes iekārtu tirgū

Pēdējo desmit gadu laikā kopējais kokapstrādes iekārtu tirgus apjoms pasaulē nav daudz mainījies, taču ievērojamas pārmaiņas notikušas reģionālā līmenī. Lai gan Rietumeiropa joprojām ir līdera pozīcijās, kopš 2001. gada tā zaudējusi astoņus procentpunktus un šobrīd aizņem 31% no kopējā patēriņa. Kritumu par 50% piedzīvojusi arī Ziemeļamerika, kur šobrīd nonāk 11% kokapstrādes iekārtu. Savukārt lielākais pieaugums vērojams Austrumeiropā, kas šobrīd aizņem 22% no pasaules tirgus un tikai nedaudz atpaliek no Āzijas (24%). Šī reģiona savulaik ļoti straujais kāpums šobrīd ir nedaudz pierimis un izmaiņas notikušas dominējošo valstu sarakstā. Ja agrāk līderos bija Taivāna, tad šobrīd tās tirgus ir samazinājies un aizvien straujākus apgriezienus uzņem Ķīna. Stabilas pozīcijas ar minimālām apjoma izmaiņām pēdējo desmit gadu laikā saglabājuši tādi reģioni kā Dienvidamerika, Austrālija un Āfrika.

Kā atzīst Vācijas Kokapstrādes iekārtu ražotāju asociācijas (VDMA) izpilddirektors Bernhards Dirrs, nākotnē valstīs ar vēsturiski lielām un stabilām ekonomikām, tirgus izaugsme, visticamāk, būs tikai uz inovāciju vai ražošanas dislokācijas vietu maiņas rēķina. Rietumeiropa savu ietekmi globālajā tirgū pamazām zaudēs, savukārt aizvien spēcīgāki spēlētāji būs Austrumeiropas valstis. Visticamāk, turpmākajos gados aizvien lielāks pieprasījums pēc kokapstrādes iekārtām būs Dienvidamerikā un Āzijā; savas pozīcijas tirgū pamazām atgūs arī Ziemeļamerika.

Bernhards Dirrs prognozē, ka kokapstrādes iekārtu ražotājiem nākotnē vajadzēs visaktīvāk domāt par sadarbību ar tādām valstīm kā Krievija, Baltkrievija, Turcija, Brazīlija, Kolumbija, Ķīna, Indija, Vjetnama un Indonēzija. Kas attiecas uz jaunattīstības ekonomikām, šobrīd jau tikai par puspatiesību kļuvis fakts, ka šo valstu ražotāju galvenais konkurētspējas trumpis ir zemās ražošanas izmaksas un lētas tehnoloģijas. VDMA izpilddirektors atzīst, ka arī šajos tirgos pieprasījums pēc augstākā līmeņa tehnoloģijām ir ļoti augsts, ko veicina aizvien pieaugošās enerģijas, resursu un darbaspēka izmaksas.

Kā tad īsti pēdējos gados ir klājies Vācijas kokapstrādes iekārtu industrijai? Pēc strauja pārdošanas apjomu krituma zemākais punkts tika sasniegts 2009. gadā. Tagad nozare atkal ir sākusi atgūties. 2011. gads ražotājiem bija straujas izaugsmes posms, bet 2012. gadā attīstības temps jau ievērojami palēninājies. Kopumā vācu kokapstrādes iekārtu pārdošanas apjoms pērn pieaudzis par 2%, lai gan koksnes pirmapstrādei paredzēto iekārtu sektorā kāpums bijis daudz ievērojamāks. VDMA paredz, ka pārdošanas apjoms turpinās palielināties arī 2013. gadā. Turpmāko izaugsmi nodrošinās Ziemeļamerika un Austrumeiropa, kas, cerams, kompensēs zemo pieprasījumu centrālajā un rietumu Eiropā.

Runājot konkrētu valstu līmenī, 2012. gadā lielākais noiets Vācijas kokapstrādes iekārtu ražotājiem bija Krievijas tirgū, kas uz otro vietu no līdera pozīcijām atbīdījis Ķīnu. Krievijas kokapstrādātāji pagājušā gada pirmajos desmit mēnešos iegādājušies iekārtas no Vācijas kopā 177 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 28% vairāk nekā 2011. gadā. Trešajā vietā patēriņa ziņā ir Baltkrievija ar 93 miljoniem eiro un fantastisku 431% pieaugumu. Pozitīvu rezultātu ar +19% uzrāda arī ASV tirgus – aktivitātes nekustamā īpašuma tirgū ietekmē ne tikai kokmateriālu cenas, bet arī veicina iekārtu noietu.

 

Raksts: “Kokapstrādes iekārtu tirgus tendences”, Gatis Miško, publ. 2013.g. martā

Avots: Žurnāls “Baltijas Koks”, Marts, Nr. 3/2013

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *