Kokapstrāde nodrošinājusi apstrādes rūpniecības pieaugumu par 1.9%

2013.gada februārī, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 1.9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Samazinājumu enerģētikas nozarē vērā ņemami ietekmēja klimatiskie apstākļi – šā gada februāris bija ievērojami siltāks gan salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, gan ar pagājušā gada februāri. Savukārt rūpniecības produkcijas pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 24.1% un apstrādes rūpniecībā – par 1.9%, ko nodrošināja viena no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm – kokapstrāde.

Salīdzinot ar janvāri, 2013. gada februārī rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 2.6%. Tostarp koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (izņemot mēbeles) februārī produkcijas pieaugums sasniedza 5.0%.

Kopējais gada izaugsmes temps apstrādes rūpniecībā krasi samazinājies un divciparu izaugsmes laiki ir palikuši pagātnē. Labā ziņa ir caurmērā visai labvēlīgā situācija nozarēs, kuru produkcijā ir liels pašas nozares radītās pievienotās vērtības īpatsvars pārdošanas cenā, norāda “DNB bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Pie šādām nozarēm eksperts pieskaita pirmkārt kokapstrādi, kura gada griezumā februārī bija pieaugusi par 8,7% un mēbeles (pieaugums par 16%).

Apstrādes rūpniecības apgrozījumu patlaban ļoti izteikti uz leju velk metālu ražošana, kurā ir samazinājums par 27,2%, norāda eksperts. Tā ir nozare, kas ļoti daudz spiesta tērēt izejvielām un enerģijai un pievienotās vērtības attiecība pret produktu cenu ir mazāk nekā puse no rūpniecības vidējā rādītāja. Sagaidāms, ka turpmākie mēneši nozarei būs izaicinājumu ziņā tikpat pilni kā gada sākums, uzskata Strautiņš. Eiropas ekonomikas atkopšanās izredzes martā ir krasi pasliktinājušās, jaunākie iepirkumu vadītāju (PMI) indeksi rāda krasu aktivitātes kritumu. “Tāpat skaidrs, ka Kipras notikumi neveicinās izeju no recesijas. Latvijai nozīmīgs faktors būs arī nepārprotamā izaugsmes bremzēšanās Krievijā, kas līdz šim bijusi spēcīgs atbalstošs faktors eirozonas krīzes apstākļos. Jaunākie dati liecina, ka gada izaugsmes temps 1.ceturksnī varētu būt pazeminājies pat līdz 1%. Krievijas loma eksportā ir lielāka, nekā izskatās statistikas datos, jo daļa tai domāto produktu tiek nosūtīti caur citām Baltijas valstīm,” skaidro Strautiņš.

Par to, ka ar martu apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi mazināsies, liecina visa veida pieejamā statistiskā informācija. Turklāt arvien vairāk savelkas mākoņi tieši virs Latvijai būtiskajām nozarēm – būvniecība Eiropā stagnē (kas negatīvi ietekmē Latvijas kokmateriālu un metālu eksportu), autobūvē arī vērojamas lejupslīdes pazīmes (negatīvi ietekmē tos Latvijas uzņēmumus, kas ražo detaļas automobiļu ražošanai), joprojām nav vērojamas jebkādas pozitīvas iezīmes Eiropas metalurģijas nozarē. Tādējādi gaidāms, ka negatīvie efekti no Eiropas tuvākajā laikā tikai pieņemsies spēkā.

Apstrādes rūpniecības nozare gan arī iepriekš ir pierādījusi, ka spēj attīstīties nelabvēlīgas globālās konjunktūras apstākļos, tomēr šoreiz ir jāņem vērā arī vietējā mēroga norises AS “Liepājas Metalurgs”. Gadījumā, ja īstenojas ļaunākais iespējamais scenārijs, apstrādes rūpniecības nozares izlaides gada pieauguma tempi, visticamāk, kļūtu negatīvi. Tomēr tas nenozīmētu jaunu krīzi tautsaimniecības mērogā. Šogad apstrādes rūpniecības izaugsmi pozitīvi ietekmē augošais pieprasījums iekšējā tirgū. Tajā pašā laikā vairāk nekā 60% saražotās produkcijas tiek eksportēti, galvenokārt uz Eiropas Savienības valstīm, kur vairākās valstīs joprojām saglabājas saspringta ekonomiskā situācija.

 

Raksts: “Februārī rūpniecības produkcijas apjoms samazinājies par 1.9%”, CSP, publ.03.04.2013

Avots: www.csb.gov.lv

www.makroekonomika.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *