Celulozes šķeldu eksporta apsīkums pagaidām netiek prognozēts

Lai arī dedzināmās šķeldas eksporta apjomi līdz ar iekšējā tirgus pieprasījuma pieaugumu saruks, celulozes ražošanai vajadzīgo šķeldu eksporta apsīkums tuvākajā laikā nav gaidāms. Tā uzskata laikraksta “Dienas Biznesa” aptaujātie dedzināmās koksnes ražotāji un tirgotāji. Virziena maiņa no ārvalstu celulozes rūpnīcām uz vietējām katlumājām vismaz pagaidām prognozēta netiek, jo celulozes šķelda ir dārgāka par dedzināmo šķeldu (par ~20%) un Skandināvijas celulozes ražotājiem to ir pat izdevīgāk importēt nekā papīrmalku. Tomēr netiek izslēgts, ka, pieaugot spiedienam no katlumājām, arī celulozes ražotājiem nāksies atbildēt ar cenas paaugstināšanu. Tad situācija būs atkarīga no Skandināvijas celulozes ražotāju stratēģijas izejvielu importā.

Jau ziņots, ka dažādos attīstības posmos ir vairākas lielas koģenerācijas stacijas un uzbūvētas vairākas kokskaidu granulu ražotnes, kas mazvērtīgo koksni izmanto gan kā malku, gan kā izejvielu. Tieši tādēļ tiek prognozēts dedzināmās koksnes eksporta samazinājums, perspektīvā cenu pieaugums un mazvērtīgās koksnes deficīts. Tas attiecīgi sekmēs mazvērtīgo mežaudžu izstrādi privātajā sektorā, jaunaudžu un krājas kopšanas cirtes, kā arī enerģētisko koksnes kultūru (ātraudzīgo apšu un kārklu) plantāciju platību pieaugumu. Dedzināmo šķeldu iespējams ražot arī no celmiem. Tomēr Latvijā šāda šķeldu ieguve pagaidām netiek plaši praktizēta, jo tās tirgus cena nenosedz augstās celmu šķeldu ražošanas izmaksas. Arī katlumāju tehnoloģijas nav tam piemērotas (kurināmā izmantošanai ar paaugstinātu smilts piemaisījumu).

To, ka pieprasījums pēc dedzināmām šķeldām būtiski audzis eksporta un iekšējā tirgū, apstiprina arī SIA Pata AB valdes loceklis Jānis Mierkalns, norādot, ka pērn uzņēmums eksportējis par aptuveni 70 tūkst. ber.m3 vairāk dedzināmo šķeldu nekā 2011.gadā. Latvijā ik mēnesi uzņēmums pārdod vidēji 70 tūkst. ber.m3 šķeldu, kas nebūt nav iespēju griesti. Teiktais pamatots ne tikai ar Jelgavā topošo šķeldu katlumāju, bet arī vairākiem mazāka mēroga katlumāju projektiem. Jau ziņots, ka Latvijā pagājušā un šā gada laikā ekspluatācijā nodoto biomasas energostaciju kurināmās koksnes patēriņš gadā sasniegs aptuveni 2,5 milj.m3. Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc mazkvalitatīvās koksnes tikai pieaugs.

 

Raksts: “Šķelda maina savu iestaigāto taciņu”, Māris Ķirsons, Dienas Bizness, publ. 10.04.2013

Avots: Laikraksts “Dienas Bizness”, Nr.69 (4474)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *