Pieprasījums pēc zāģētās produkcijas stagnē; zāģbaļķu cenas pieaug

Zāģmateriālu ražošanā pērnais gads iezīmējies ar mazākiem izlaides apjomiem un pieaugumu spējuši panākt tikai daži, liecina laikraksta “Dienas Bizness” veiktais pētījums par lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem Latvijā. Daudzi no aptaujātajiem ir ļoti piesardzīgi savās nākotnes prognozēs, ko ietekmē ne tikai zāģbaļķu pieejamība Latvijā, bet arī notikumi ārvalstu tirgos.

Vairums lielo kokrūpnieku akcentē resno dimensiju lietkoksnes ierobežoto pieejamību, ko vēl vairāk pasliktina AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārdodamās apaļkoksnes apjomu samazinājums par 0,5 miljoniem kubikmetru attiecībā pret 2012.gadu (saskaņā ar valsts noteikto maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu). Pēc mežzinātnieku secinājumiem, ciršanas vecumā esošo mežaudžu apjoms valstī pieaug, taču ciršanas apjomu samazinājumu valsts sektorā privāto mežu īpašnieki izmantot nesteidz. Turklāt jārēķinās, ka kokzāģētāju rindas šogad papildinājusi SIA “Rīgas meži”, kuras jaunajā kokzāģētavā ik gadu paredzēts pārstrādāt ap 50 tūkst.m3 koksnes. Šajā jomā būtisks spēlētājs būs arī SIA “Jēkabpils mežrūpniecība”, tāpēc nav pārsteigums, ka šogad zāģbaļķu cenas ir augstākas nekā pērn.

Par iespējamiem riskiem kokrūpniekiem saistībā ar koksnes deficītu runā arī LVM vadība. “Kā mežu apsaimniekotāja un apaļkoksnes tirgotāja vadītājs, no vienas puses, varētu tikai priecāties, ka 2013.gada I pusgadā skujkoku zāģbaļķu cenas vidēji ir par 11% lielākas, nekā tās bija pērnā gada II pusgadā, tomēr globālās tendences liecina, ka zāģētās produkcijas pieprasījums nebūt nav pieaudzis un nav pieaugušas arī to pārdošanas cenas,” savu nostāju pauž LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Ņemot vērā, ka būvniecība ir lielākais zāģētās produkcijas patērētājs, ne par ko labu neliecina arī būvniecības izaugsmes koriģējums Eiropā – no pieauguma 0,4% apmērā uz kritumu 3% apmērā. “Iepriecinošas prognozes netiek saņemtas ne tikai no Eiropas, bet arī no salīdzinoši dinamiski attīstījušās Ķīnas un Dienvidaustrumāzijas. Pēc revolucionārām pārmaiņām klusums ir arī Ziemeļāfrikā,” globālā tirgus stagnēšanu ataino R. Strīpnieks. Viņš gan uzskata, ka ražotāji var sekmīgi strādāt nišas produktu tirgos, tomēr zināms risks pastāvot, jo liela daļa tiek pārdota tādos tirgos kā Vācija un Lielbritānija.

Lai gan vairumam zāģētās produkcijas ražotāju un eksportētāju kopējie pārdošanas fiziskie apjomi samazinājušies, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tie kļuvuši vērtīgāki un pērn  zāģētās produkcijas eksporta vērtība sasniegusi pēdējā piecgadē augstāko rādītāju. Par to liecina gan pašu nozares uzņēmēju teiktais, gan ZM apkopotie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kā skaidro Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, 2012.gadā 2,29 miljonu kubikmetru zāģmateriālu eksports uz Latviju atnesa 300 miljonus latu, bet 2003. gadā 3,26 miljoni kubikmetru – tikai 288 miljonus. Pēc viņa teiktā kokmateriālu tālākapstrādes apjomi Latvijā pieaug, dēļus pārvēršot gatavā tarā, mēbelēs un galdniecības izstrādājumos, tāpēc zāģmateriālu eksports attiecīgi samazinās un 2003.-2004.gada rekordapjomus sasniegt varētu tikai ar milzīgu zāģbaļķu importa pieaugumu.

Lai nepietiekamas koksnes resursu pieejamības apstākļos kāpinātu ražošanas efektivitāti un saglabātu konkurētspēju tirgū, daudzi lielie skujkoku zāģmateriālu ražotāji investējuši savu rūpnīcu modernizācijā. Tāpat joprojām paplašinās zāģētās produkcijas noieta ģeogrāfija.

 

Raksts: “Pieaugums tikai dažām kokzāģētavām”, Māris Ķirsons, Dienas Bizness, publ. 10.04.2013

Avots: Laikraksts “Dienas Bizness”, Nr.69 (4474)

Papildus informācija: Latforin.info

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *