Saudzīgu meža izstrādes tehnoloģiju ieviešana Latvijā

Klimata izmaiņas un no tām izrietošās sekas kā, piemēram, īsās ziemas ar nelieliem vai vispār bezsala periodiem un lielākiem nokrišņu daudzumiem, šķiet, kļuvusi par stabilu tendenci, negatīvi ietekmējot arī mežsaimniecības procesus. Šāda situācija Zviedrijas dienvidu reģionos ir realitāte jau šobrīd, kas ar laiku visticamāk kļūs aktuāla arī valsts ziemeļdaļā. Palielinoties tirgus pieprasījumam pēc augsnei saudzīgas meža tehnikas, 2008. gadā Zviedrijā izveidots uzņēmums Timbear AB, kura biznesa koncepcija bija radīt inovatīvu tehniku saudzīgas mežizstrādes veikšanai zemas augsnes nestspējas cirsmās. Tā kā uzņēmuma izgatavotais harvesteris ir salīdzinoši viegls un tehnikas radītie augsnes bojājumi ir pavisam nenozīmīgi, uzņēmuma pirmajam izgatavotajam produktam dots nosaukums “Timbear Lightlogg C”. Nu šāda tehnika strādā arī Latvijas mežos, kur arī slapjo cirsmu kļūst arvien vairāk, sagādājot galvassāpes mežizstrādes veicējiem gan valsts, gan privātajā sektorā.

 

Lai iztaujātu, kā šī mežizstrādes tehnika nonākusi Latvijā un kādas ir tās priekšrocības, Latforin.info uz sarunu aicināja Egilu Sausserdi, SIA „Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta” (saīsināti – MeKAs) meža mašīnu operatoru praktisko apmācību instruktoru, kuram ir vairāk kā 15 gadu darba pieredze mežizstrādē.

 

Mežizstrādes apjomi valsts mežos turpina sarukt, konkurence mežizstrādātāju vidū pieaug un nākotnes perspektīvas ir neskaidras. Kā nākas, ka tieši šobrīd veiktas investīcijas jaunas tehnikas iegādē?

─  Principā investīcijas tikai veiktas tā iemesla dēļ, ka Latvijā ir aktuāla problēma ar purvaino mežu izstrādi. Un lielākā problēma šajos purvainajos apvidos Latvijā ir tieši kopšanas ciršu izstrāde. Patreiz kopējais meža fonds liecina, ka sausajos meža tipos cirsmu paliek arvien mazāk. Varētu pat teikt, ka tās jau tikpat kā izstrādātas, tāpēc tagad jāiet dziļāk mežā, nemeliorētās platībās un jāveic mežu kopšana Padomju laikos kailcirtēs izstrādātajos mežos, kur ir zema augsnes nestspēja.

Šo purvaino mežu platību Latvijā ir tik daudz, ka dotajā brīdī pēc valsts mežu plānotāja teiktā darbs varētu tikt nodrošināts astoņiem šādiem traktoriem, neskaitot mūsējo. Turklāt cauru gadu. Gadā „Timbear Lightlogg C” vajadzētu spēt izstrādāt līdz 24 000 m3 gadā.

 

Kas pamudinājis iegādāties papildus meža tehnikas vienību?

─  Iniciatīva nāca no AS „Latvijas valsts meži” Ražošanas kvalitātes daļas vadītāja Jāņa Gercāna un mežizstrādes tehnoloģiju eksperta Māra Neicinieka. Saudzīga mežizstrāde, veicot meža kopšanu ir jo sevišķi svarīga – nepieciešams izvairīties no koku sakņu un stumbru bojāšanas, kas nākotnē mazina meža vērtību un rada saimnieciskus zaudējumus. Tāpēc valsts meži izvērtēja iespēju mežizstrādē ieviest jaunas konstrukcijas mašīnas, kas būtu saudzīgākas pret meža augsni un kokiem, un izsludināja iepirkuma konkursu par saudzīgu mežizstrādes tehnoloģiju izpētes un ieviešanas pakalpojumu sniegšanu. Konkursā uzvarēja SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” ar kuru tad arī noslēgts iepirkuma līgums. Pēc izpētes veikšanas institūts tehnoloģiju ieviesīs pilotprojekta formā un izvērtēs reālos darba kvalitātes un pašizmaksu rādītājus.

Pie secinājuma par šādas tehnikas nepieciešamību var nonākt, apzinot dotajā momentā izstrādājamās cirsmas pārmitrās vietās. Tendence liecina, ka ar katru gadu šādu vietu platības palielinās, tāpēc, ja slapjo cirsmu izstrāde tiks atlikta, vienā brīdī varam attapties, ka viss meža fonds kopšanas cirtēm izstrādājamas tikai ziemas mēnešos. Un pie mums ziemas periodā slapjo cirsmu izstrāde iespējama vien labi ja mēnesi visas sezonas laikā, vai arī tikai ar speciālu tehniku. Tāpat slapjo cirsmu izstrāde sagādā problēmas privātajā mežu sektorā.

 

Tas ir vienīgais šāda veida mežizstrādes tehnikas modelis Latvijā?

─  „Timbear Lightlogg C” harvesteris/forvarderis ir vienīgais gan Latvijā, gan vienīgais jaunais nopirktais visā Baltijā. Mūsu mašīna ir 16. no visām „Timbear AB” saražotajām vienībām. No tām 14 strādā tikai Zviedrijā, viena uz nomu strādā Igaunijā un pirmā pārdota uz Latviju. Paši zviedri gan vēl nebija gatavi šim tālākajam tirgum, jo tehnika pamatā ražota vietējam tirgum, tomēr kopumā bijuši priecīgi.

 

Pēc kādiem kritērijiem nolemts iegādāties tieši šo modeli?

─  No valsts mežiem tika izsūtīts pieprasījums, kuras kompānijas var piedāvāt šāda veida tehniku. No 4 – 5 līdzvērtīgiem ražojumiem izvēlēts šis, kuram bija vislabākie tehniskie rādītāji. Arī citi piedāvātie modeļi bija tā teikt ‘divi vienā’, taču tika noraidīti, jo pēc izvērtēšanas secināts, ka kādam bijis pagarināts rāmis harvestera versijā, kas traucē izkopt audzi kā tādu; citam bijusi nepietiekami droša/izturīga gaitas sistēma. „Timbear Lightlogg C” traktoram bijusi arī vislielākā kravnesība. Tāpat viens no izšķirošajiem kritērijiem bijis pats izpildījums – kāda ir traktora konstrukcija, kā arī ražotājfirmas atsaucība – neskaidrību gadījumā ražotājfirmas pārstāvji paši brauc palīdzēt risināt radušos sarežģījumus.

„Timbear AB” rūpnīca ir atvērta inovācijām, tāpēc arī pašiem bija iespēja līdzdarboties konstruktīvā darbā – jau pasūtot šo traktoru tika izmainīta galvas konstrukcija – aizbraucot uz rūpnīcu, tika parādītas vietas, kur vajadzētu būt stiprinājumiem u.c. nianses. Taču lielākais ieguldījums šajā tehnikā bija LVM pārstāvjiem aizbraucot uz Zviedriju un tiekoties ar „Timbear AB” pārstāvjiem. Viņu uzstādījums bija: mēs varam ņemt šo tehniku, bet mums galvas caurvilkšanas ķēdēm jābūt platākām. Konstrukcija ir tāda, ka ķēdes platums bija 3 posmi. Pēc mūsu ieteikuma ražotāji ķēdes platumu paplašināja līdz 5 posmu platumam, kas nodrošina lielāku saķeri ar koksni un sniedz iespēju satvert un apstrādāt vienlaicīgi vairākus stumbrus.

 

Ja plusu ir krietni vairāk attiecībā pret citiem, tad arī noteikti cenu ziņā šis pirkums bijis dārgāks.

─  Šis ieguldījums sevi, domājams, noteikti attaisnos. Ar lēto tehniku ir tāpat kā nopirkt zapiņu un cerēt, ka tas brauks kā poršs! Turklāt tā dotajā brīdī bija labākā izvēle, domājot par izstrādājamajām cirsmām Latvijas mežos, un cita nopietna konkurenta vienkārši nebija.

 

Kādas ir Timbear priekšrocības Latvijas  mežos?

─  Viena no priekšrocībām ir liels atbalsta laukums ķēdēm, kas nozīmē mazus augsnes bojājumus. Taču lielākā „Timbear Lightlogg C” priekšrocība – šis traktors gan ved, gan zāģē – darbojas gan kā harvesteris, gan kā forvarderis. Tādējādi arī tiek nodrošināta mazāka slodze uz augsni – pats izzāģē, un pēc tam kā forvarderis brauc pa tām pašām sliedēm, nebojājot atstātos kokus ar cita platuma tehniku. Nākamā priekšrocība – mazos augsnes bojājumus nodrošina arī liela kravnesība, kas nozīmē mazākus braucienu skaitus pa vienām un tām pašām sliedēm. Ne vienmēr šis spiediens uz zemi, ko rūpnīcās raksta, nozīmē to, ka traktors radīs mazāk rises un sakņu bojājumus. Lielākoties rišu veidošanos un koku bojājumus nosaka tas – cik reižu izvedējtraktoram būs nepieciešams veikt braucienus pa vienu un to pašu vietu. Vēl par priekšrocībām runājot, ja tradicionāli kāpurķēžu traktoriem ķēdes ir no dzelzs, šai tehnikai ķēdes sastāv no gumijas lentām, uz kurām piestiprināti dzelzs posmi, šādā materiālu kombinācija ķēdi padara vieglāku un nodrošina ilgāku ķēžu kalpošanas laiku (tās mazāk iznēsājas) un lielāku. Tāpat, atšķirībā no citiem kāpurķēžu meža traktoriem, šim ir inovatīva gaitas sistēma – pagriezienos trīsdaļīgās tandēma tipa ritošā sistēma nodrošina, ka traktors griežoties augsni bojās mazāk, jo traktora svars tiek vienlīdzīgāk sadalīts uz visu atbalsta laukumu. Praktiski visa sistēma saistībā ar ritošo daļu un kravas kūleņiem šim modelim ir inovatīva, kas radīta, lai saudzīgāk izstrādātu cirsmas, kurās ir zema augsnes nestspēja.

 

Kādi ir jaunās tehnikas negatīvie aspekti?

─  Šobrīd tādi nav konstatēti. Iespējams pārāk īss laiks pagājis, bet patlaban tās ir tikai tādas sīkas nianses, kas raksturīgas jebkurai citai meža tehnikai.

 

Jebkurai meža tehnikai zināmu laiku prasa arī tehniskā apkope. Vai šim modelim tā ir vieglāka?

─  Mūsu konkrētais modelis tika pasūtīts bez centrālās smērēšanas sistēmas, tāpēc tehniskā apkope ir nedaudz sarežģītāka – vairāk laika prasa kustīgo daļu smērēšana. Centrālās smērēšanas sistēma šo procesu nodrošina automātiski un tad vienreiz dienā jāatlicina tikai 20 minūtes atlikušo vietu sasmērēšanai, kas nav saistītas ar šo centrālās smērēšanas sistēmu. Svarīgi atzīmēt, ka bez centrālās smērēšanas sistēmas modelis pasūtīts apzināti, jo, veicot kustīgo detaļu smērēšanu manuāli, savlaicīgāk var konstatēt radušos defektus. Citādi nekādu sarežģītu vai laikietilpīgu procesu kas būtu atšķirīgs no citu mežu mašīnu tehniskām apkopēm nav.

 

Būdams ar ilggadēju pieredzi šajā jomā, pastāstiet, kā ir darboties ar jauno mašīnu praksē?

─  Ļoti viegli! Pamatā mašīnas vadība ir tāda pati kā jebkurai modernai meža mašīnai. Harvestera versijā patrepi neredzu nekādu atšķirību kura būtu īpaši jāizceļ, izņemot to ka mašīna ir ļoti kompakta. Forvardera versijā varētu teikt ka priekš manis tas ir kas jauns, braukšana ar piekabi līdz ar to manevrēšana, kravu komplektēšana.Padomāts ir par manevrētspēju, respektīvi, kur izies traktors, tur nāks arī piekabe, tādējādi arī tiek nodrošināti mazāki koku bojājumi.

Viens no galvenajiem kritērijiem, kas operatoram jāzin, vadot šo mašīnu, jādomā līdzi – ja izdarīšu tā,vai tas neatsauksies uz pievešanu.

 

Tā kā šis ir vienīgais šīs firmas ‘pārstāvis’ Latvijā, vai Jūs to prezentējat citiem?

─  Latvijā „Timbear Lightlogg C” ir no marta vidus. Pa šo laiku ar tehniku oficiāli iepazīties bija ieradušies Latvijas valsts mežu valde. Atsauksmes bijušas ļoti pozitīvas un secināts, ka pieņemtais lēmums bijis pareizs.

 

Kādi ir sagaidāmie rezultāti no iegādātās tehnikas?

─  Pēc profesionāļu izdarītajiem pieņēmumiem, projekts ilgs apmēram 5 gadus, lai nonāktu pie kopsaucēja, ka ar „Timbear Lightlogg C” izkoptās cirsmās nav redzami augsnes bojājumi, cirsma izkopta kā ar jebkuru citu tehniku – atbilstoši visiem noteikumiem un netiek pārkāpti MK noteikumi par koridoru platumu un tā platības attiecību pret cirsmu. Kā zināms pievešanas ceļi drīkst aizņemt līdz 20% no cirsmas platības. Tieši šim aspektam pakārtota arī turpmākā izstrādes metode, jo ar jauno tehniku attālums starp pievešanas ceļu asīm nav vairs 20 metri, bet gan 16 metri.

Pētījumu veiks SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” kā izpildītājs sadarbībā ar AS “Latvijas valsts meži” un LVMI “Silava”. Projekta ilgums – 5 gadi noteikti, lai noskaidrotu, cik ātri tehnika dilst un cik tā ir ekonomiska. Runājot par degvielas patēriņu, riteņtraktoriem stundā tas gan ir mazāks, jo ir ātrāka gaita, toties tiem ir arī uz pusi mazāka kravnesība. Tieši tāpēc šo te ekonomisko labumu varēs skatīt tikai pēc ilgāka laika. Taču salīdzināt tā īsti nav korekti, jo šis traktors domāts strādāšanai, cirsmās, kur riteņtraktori netiek, vai rada ievērojamus augsnes bojājumus.

 

„Timbear Lightlogg C” tehniskie parametri:

Ø  Pašmasa forvardera versijā – 14,0 t; harvestera versijā – 9,5 t.

Ø  Kravas tilpnes laukums – 3,1 m gan piekabei, gan pašam traktoram (standarta versijā – 2,2 m), kas nozīmē, ka 3 m papīrmalka kravā iet no 5,5 – 6 m3 atkarībā no pieņemtā koeficienta.

Ø  Strēles izlices garums forvardera versijā – 9,3 m; harvestera versijā – 8m, ko ierobežo elektriskais sensors, jo harvestera galva ir smagāka nekā forvardera kauss. Tādēļ, lai nelauztu šo iekārtu, sniedzamība mainās.

Ø  Aprīkots ar piekabi, tātad kravnesība dubultojās. Katrā no kravas kūleņiem ir 3,1 x 2 m laukums, kas nozīmē, ka vedot papīrmalku, kravnesība ir no 11 līdz 12 m3.

Ø  Vadības sistēma: DASA 4 + visas modernākās ierīces.

Ø  Pamatā krājas kopšanas ciršu traktors.

Ø  Dīzeļdzinējs/ jauda – 130 zs.

Ø  Labāka manevrētspēja

Ø  Saudzīgs pret augsni

Lai nodrošinātu pēc iespējas labāku saķeri ar augsni un attiecīgi arī stabilitāti, šī tehnika aprīkota ar 78 cm platām kāpurķēdēm. Tā kā Lightlogg C pamatā domāts kopšanas cirtēm, tā platums nav liels – mūsu iegādātā versijā 2,5 metri; augstums – 3,3 metri, t.sk. klīrensa augstums – 68 cm. Par forvarderi Lightlogg C harvesteris ir transformējams 30 minūšu laikā. Harvestera versijā tehnikas garums ir 6 metri, savukārt forvardera versijā –  no 11,5 līdz 13,5 metri. Pārvietošanās ātrums – 6 km/h. Harvestera versijā tehnikas spiediens uz augsni ir 0,15/0,20 kg/cm2, savukārt forvardera versijā (tukšgaitā) – 0,14 – 1,18 kg/cm2. Tāpat ražotājs ņēmis vērā, lai Lightlogg C būtu komfortabls, aprīkots ar gaisa kondicionieri, drošs darbībā un videi draudzīgs. Mašīnas kabīnē ir laba izolācija pret ārējiem trokšņiem un klimatu. Optimālai drošībai un nodrošinājumam ar apgaismojumu, strādājot diennakts tumšajā laikā, Lightlogg C aprīkots arī ar LED apgaismojumu virs operatora kabīnes un tās sānos.

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *