Lauksaimniecībai nederīgo zemi pamatotāk ir apmežot, nevis audzēt krūmus

Ārvalstnieki kā zemes uzpircēji publiski pelti ne vienu reizi vien, pat dēvējot tos par Latvijas izlaupītājiem. Taču tik vienkārši vis nav, jo skandināvi ne tikai cērt mežus, bet arī domā par nākotni un atjauno ievērojamas meža platības, kurās nereti intensīvāku saimniecisko darbību ir veikuši vietējie meža īpašnieki, kā arī apmežo neapstrādātās lauksaimniecības zemes.

Kā norāda mežu īpašnieks Rēzeknes novadā Artis Vaivods, tas uzskatāmi redzams Ludzas pusē, kur lielas platības apmežojuši zviedri. Ir pagasti, kuros līdz pat 80% mežu pieder skandināviem. Tagad par šo jautājumu sākuši diskutēt arī Latvijas mežsaimnieki un lauksaimnieki – kuras zemes ļaut apmežot un kuras – atstāt lauksaimniecībai. Lai arī diskusijas ir asas, visi piekrīt tam, ka Latvijā ir zemes gabali, kuri nav piemēroti ekonomiski izdevīgai lauksaimnieciskai ražošanai, piemēram, ja zemes gabals atrodas mežu ielokā, ir kalnains vai mazauglīgs. Tādos gadījumos praktiskāk un ekonomiski atbildīgāk ir zemes gabalu apmežot.

Mežsaimnieku un lauksaimnieku diskusijās skaidrību varētu ieviest kritēriji, kas noteiktu zemes atbilstību vai neatbilstību izmantošanai lauksaimniecībā un attiecīgi apmežošanā. Ja tiks noteikti konkrēti parametri, tad arī zemes īpašniekiem būs vieglāk izšķirties, ko iesākt ar zemi. Viens no kritērijiem varētu būt zemes auglības indekss, kurš ļautu apmežot zemes, kurās indekss nepārsniedz 30 punktus.

 

Raksts: “Artis Vaivods: Pamatotāk ir zemi apmežot, nevis audzēt krūmus”, DELFI, publ. 19.04.2013

Lasīt vairāk: www.delfi.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *