Dienvidkorejā aug pieprasījums pēc Krievijā ražotām koksnes granulām

Eksperti prognozē, ka enerģētiskās koksnes (cietā biokurināmā) eksports no Krievijas uz Dienvidkoreju jūtami palielināsies jau šogad. Tas saistīts ar valdības pieņemto lēmumu samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju. Respektīvi, energokompānijām īstenojot pāreju uz biokurināmā izmantošanu, granulu patēriņš galvenokārt palielināsies tieši šajā sektorā.

Pirmās kurināmo granulu kravas uz Dienvidkoreju no Habarovskas novada tika piegādātas 2012.gadā, kopumā 80 000 tonnu. 2013.gadā šis apjoms palielināsies kā minimums par 2 – 3 reizēm. Pagaidām gan šādos apjomos granulas Habarovskas novadā ražo tikai viens uzņēmums – „Arkaim” (Аркаим), taču Dienvidkorejas uzņēmēji ir pārliecināti, ka šī industrija jāattīsta, tāpēc pauduši savu gatavību sadarboties. Pirmās sarunas par turpmāko rīcību šajā jomā norisinājušās aprīļa otrajā pusē, kad Korejas Republikas oficiālās delegācijas pārstāvji un Amūras apgabala vadība vienojās par speciālas ekspertu grupas izveidošanu plānoto investīciju projektu rentabilitātes novērtēšanai.

Ņemot vērā bagātīgos meža resursus, Krievijas Tālie Austrumi var kļūt par lielu granulu rūpniecības reģionu. Tā kā līdz ar granulu rūpniecības paplašināšanos arvien vairāk katlu mājas un termoelektrostacijas pāriet uz koksnes biomasu kā kurināmo arī Krievijā, ar Dienvidkorejas investīciju palīdzību netieši tiks sekmēta arī Krievijas bioenerģijas tirgus attīstība.

Par vēlmi veidot ciešāku sadarbību koksnes kurināmā rūpniecības attīstībā un tirdzniecībā liecina Dienvidkorejas uzņēmēju aktivitāte, aicinot Krievijas sadarbības partnerus uz bioenerģijas konferenci šā gada septembrī.

Par vēlmi palielināt kurināmo granulu importu no Krievijas Tālo Austrumu reģiona korejieši informējuši jau 2011.gadā. Pirmais abu valstu sadarbības projekts kopš tā laika jau realizēts – Burjatijā uzceltā granulu rūpnīca saražotās produkcijas eksportam uz Dienvidkoreju ar iekārtām jau aprīkota un to testēšanas darbi uzsākti. Vietējie ražotāji pieļauj, ka liels pieprasījums pēc Krievijas koksnes granulām gaidāms arī Mongolijā, kur siltuma un elektroenerģijas ražošanai nepieciešamo resursu vietējā tirgū trūkst.

Saskaņā ar pērn ieviestajām kvotām, šogad Dienvidkorejas energokompānijām jānodrošina, ka 2% no to kopējā piegādātā enerģijas apjoma ir ražoti no atjaunojamiem resursiem. Un ar katru gadu šis ‘zaļās enerģijas’ portfelis tiks paaugstināts, līdz 2022.gadā tas sasniegs 10%. Prognozēts, ka lielākā daļa – 60% – šīs ‘zaļās enerģijas’ tiks ražota, izmantojot tieši biomasu. Tā kā vietējo kokzāģētavu piedāvātie resursi ir ierobežoti, kavējot granulu rūpniecības attīstību pašu tirgū,  paredzams, ka 75 – 80% no granulu patēriņa valstī segs imports. Dienvidkorejas energokompānijas apsver iespējas uzsākt koksnes granulu importu arī no Austrālijas, Vjetnamas, Indonēzijas, Kanādas un ASV. Tāpat koksnes granulu patēriņš enerģijas ražošanā pieaug arī Japānā un Ķīnā, kur ASV granulu ražotājiem ir izdevīgāk realizēt savu produkciju. Tāpēc, neskatoties uz pieprasījuma kāpumu, ir grūti prognozēt, kādu īpatsvaru Dienvidkorejas granulu importā varētu veidot Ziemeļamerika. Turklāt ASV un Kanādas granulu piegādātājiem ir noslēgti ilgtermiņa piegādes līgumi ar Eiropas energokompānijām, Dienvidkorejā nav attīstīta granulu piegādēm piemērota infrastruktūra un pārdošanas cenas pagaidām ir pārāk zemas. Raugoties īstermiņa perspektīvā, prognozēts, ka Dienvidkorejā granulu imports līdz 2015.gadam varētu pieaugt no līdzšinējiem 200 tūkst. līdz 1,8 – 2,0 miljoniem tonnu, savukārt Japānā – no 1,5 miljoniem līdz 3,0 – 3,5 miljoniem tonnu.

 

 

Raksts: “Южная Корея открывает для себя новый пеллетный рынок закупок – Дальневосточный край России. На очереди – Монголия”, bio-energy.com.ua, publ. 23.04.2013

Avots: www.bio-energy.com.ua

Raksts: “Wood-based Biomass Blossoming in Asia”, Piers Evans, Renewable Energy World magazine, publ.04.02.2013

Avots: www.renewableenergyworld.com

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *