Apaļkoku imports Zviedrijā pērn audzis par 4%; eksports samazinājies par 11%

2012.gadā no Zviedrijas tika izvests par 11% mazāk apaļo kokmateriālu nekā gadu iepriekš – kopumā 793,5 tūkst.m3 (bez mizas). Tajā pašā laikā apaļkoku ievedums valstī  audzis par 4%. Visvairāk – par 22% – samazinājās egles zāģbaļķu un papīrmalkas eksports, kas veido attiecīgi 26% un 40% no visa koksnes eksporta apjoma. Savukārt priedes zāģbaļķu eksports palielinājās par 14% līdz 135,0 tūkst.m3. Vairāk nekā 90% visu apaļkoku no Zviedrijas 2012.gadā tika eksportēts uz Ziemeļvalstīm, galvenokārt uz Norvēģiju.

Pavisam Zviedrijā 2012.gadā tika ievesti 7,0 milj.m3 koksnes. 80% Zviedrijas apaļkoku importa struktūrā veidoja papīrmalkas īpatsvars. Tostarp priedes un bērza papīrmalkas kopējais īpatsvars papīrmalkas importa struktūrā sastādīja 85%. Priedes papīrmalkas imports pērn Zviedrijā samazinājās par 3% līdz 2,4 milj.m3. Šī sortimenta koksnes imports, izņemot Norvēģiju, samazinājās gan no Baltijas valstīm, gan no Krievijas un pārējām Ziemeļvalstīm. No Norvēģijas priedes papīrmalkas imports, tās vērtībai samazinoties par 10% līdz vidēji 505 kronām par kubikmetru (~42 LVL/m3), teju dubultojās salīdzinājumā ar 2011.gadu un sasniedza 731,9 tūkst.m3. Savukārt no Latvijas, kas 2011.gadā bija lielākā priedes papīrmalkas piegādātājvalsts Zviedrijas tirgum, šo sortimentu imports 2012.gadā samazinājās par 27% līdz 727,7 tūkst.m3, kas ievesti 305,1 miljonu kronu kopvērtībā jeb vidēji par 419 SEK/m3 (~35 LVL/m3).

Bērza papīrmalkas imports pērn Zviedrijā palielinājās par 8% un sasniedza 2,3 milj.m3. Visvairāk – 48% – bērza papīrmalkas Zviedrijā ievests no Latvijas. Tai seko Igaunija ar 24% un Krievija ar 16%. No Latvijas bērza papīrmalkas imports pērn Zviedrijā palielinājās par 10% līdz 1,12 milj.m3, no Igaunijas – par 6% līdz 569,9 tūkst.m3 un no Krievijas – par 12% līdz 383,8 tūkst.m3. No Latvijas šie sortimenti Zviedrijā ievesti par vidēji 430 SEK/m3 (~35 LVL/m3), kas ir par 14% mazāk nekā 2011.gadā, no Igaunijas – par vidēji 435 SEK/m3 (-15%) un no Krievijas – par vidēji 520 SEK/m3 (-10%).

Gan koksnes granulu, gan šķeldu eksporta un importa apjomi samazinājās. Granulu eksports no Zviedrijas 2012.gadā samazinājās par 9% līdz 342,0 tūkst.m3 un imports – par 27% līdz 855,0 tūkst.m3. Visvairāk – 78% – skaidu granulas no Zviedrijas eksportētas uz Dāniju, savukārt importētas – no Krievijas (43%) un no Igaunijas (21%), kam seko ASV un Latvija ar attiecīgi 8,2% un 6,7%. Šķeldu eksports no šīs Skandināvijas valsts pērn samazinājās par 43% līdz 206,0 tūkst.m3 un imports – par 19% līdz 1,2 milj.m3. Šķeldas galvenokārt piegādātas uz Dāniju un Norvēģiju, savukārt ievestas – no Igaunijas, Somijas, Latvijas un Norvēģijas.

No Zviedrijas izvesto apaļkoku, šķeldu, granulu, kokskaidu u.c. koksnes atlikumu kopējā vērtība 2012.gadā pieauga par 1% līdz 1,13 miljardiem kronu (~92,7 milj. LVL), kur apaļo kokmateriālu eksporta vērtība sastādīja 59%. Savukārt šo materiālu kopējā importa vērtība par 9% samazinājās – līdz 5,1 miljardam Zviedrijas kronu, kur apaļo kokmateriālu importa vērtības īpatsvars veidoja 69%.

 

Raksts: “Exports of roundwood decreased in 2012 – while imports increased”, The Swedish Forest Agency, 22.03.2013

Avots: www.skogsstyrelsen.se

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *