Vietējie mēbeļnieki atraduši kvalitatīva dizaina un izpildījuma nišu

Meža nozares Gada balvas “Zelta čiekurs” nominācijā “Par inovatīvu uzņēmējdarbību” par laureātu atzītais uzņēmums “Elīza-K”, kas ir lielākais mīksto mēbeļu ražotājs Latvijā gan pēc apgrozījuma, gan pēc nodarbināto skaita ražo ap 200 dažādus dīvānu, gultu, atpūtas stūrīšu u. c. mīksto mēbeļu modeļus, no kuriem apmēram trešā daļa tiek nopirkta Latvijā, bet 70% tiek eksportēti pamatā uz astoņām Eiropas valstīm.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aleksejs Koročkins stāsta, ka pircēju gaume, ja salīdzina dažādas valstis, atšķiras. Francijā cieņā esot dabiskie materiāli – lins, kokvilna. Krāsas – viskošākās. Turpretim vāciešiem patīkot mierīgie toņi un ādas apdare. Šveiciešiem savukārt patīkot deko stils, kaut kas modernāks par klasiku. Anglijā un Dānijā dod priekšroku ļoti mīkstiem dīvāniem, toties holandiešiem un zviedriem patīk cietāki dīvāni. Latviešiem arī vairāk patīk cietas mīkstās mēbeles.

Latvijā šobrīd modē nākot labas kvalitātes mēbeles un notiekot deviņdesmitajos gados pirkto, lielākoties Polijā ražoto, dīvānu un gultu nomaiņa pret jaunām. Un nu jau pircēji meklējot labu preci, nevis masveida produkciju. Gadoties, ģimene atnāk uz veikalu, lai nopirktu jaunu dīvānu. Taču modelim, kas tiešām patīk, naudas pietrūkst. Un tad tiek pieņemts lēmums pakrāt vēl, nevis pirkt lētāko.

“Starp Latvijas iedzīvotājiem ļoti populāri ir dīvāni un matrači ar kokosu,” novērojis uzņēmuma īpašnieks. “Visi ražotāji cīnās, lai matrači būtu pufīgāki un ērtāki, bet pie mums katrs trešais pircējs prasa matraci ar kokosu. Es gan domāju, ka uz šāda matrača būtu jāguļ tikai tiem, kuriem šādu recepti izrak­stījis ārsts,” viņš piebilst.

Mēbeļu fabrikā “Elīza – K” ir unikālas iekārtas porolona griešanai. Matračus šeit varot pasūtīt jebkādus, arī nestandarta. Ar to arī iekarojuši tirgu Šveicē un Vācijā, izkonkurējot itāliešus, kuri konsekventi ražojot to, ko jau ražojot. Tomēr, runājot par nākotni, uzņēmējs secina, ka situācija neesot vienkārša, jo liels apgrozījums radot citas problēmas. Pirmām kārtām ar darbaspēku, jo esot grūti atrast ne tikai labu speciālistu, bet vienkārši labu, atbildīgu strādnieku. Tie, kuriem ir nepieciešamās aroda zināšanas, jau vēloties mēnesī pelnīt vairāk nekā tūkstoš latu, kaut arī nekādas pieredzes vēl neesot. Otrām kārtām, liela problēma ir energoresursu cenu pieaugums. Izrēķināts, ka pēc plānotajiem elektroenerģijas tarifu pieaugumiem un plānotajiem obligātajiem komponenta (OIK) pieaugumiem iespējamās izmaksas pieaugs par 30%. Treškārt, neizbēgama darba algas palielināšana, lai noturētu esošos darbiniekus un  piesaistītu jaunus speciālistus.

“Paplašināties varētu, jo tirgu ir iespējams atrast. Taču, lai sasniegtu nākamo līmeni, vajadzīgs tehnoloģisks izrāviens. Jaunas ražošanas telpas, jaunas, modernas iekārtas. Mūsu valstī ir daudz dažādu atbalsta programmu, taču ražotājiem ne par renovāciju, ne jaunu iekārtu iegādi, ne celtniecību nekāda atbalsta nav, ” stāsta A. Koroškins. Tāpat Latvijas mēbeļniekiem nav atbalsta par piedalīšanos prestižajās starptautiskajās mēbeļu izstādēs Ķelnē, Milānā, u.c. izstādēs. Uzņēmējs uzsver, ka Latvijā tiek ražoti unikāli produkti. Tas attiecas ne tikai uz mēbelēm. Taču mēs nemākam tos pārdot un tā ir milzīga problēma.

 

Raksts: “Vietējie mēbeļnieki atraduši kvalitatīva dizaina un izpildījuma nišu”, Anita Jaunbelzere, publ. 13.05.2013

Avots: Laikraksts “Latvijas Avīze”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *