Vispārējais novērtējums par mežaudžu veselības stāvokli 2012.gadā

Gaisa piesārņojuma ietekmes uz meža ekosistēmām pirmā līmeņa monitoringa (ICP-Forests) mērķis ir veikt vispārīgu mežaudžu veselības stāvokļa novērtējumu, noteikt izmaiņas un to tendences, kā arī noskaidrot galvenos ietekmējošos faktorus.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Gaisa piesārņojuma ietekmes uz meža ekosistēmām monitorings kopš 2012. gada ir valsts deleģēta funkcija LVMI Silava. 2012. gada vasarā LVMI Silava speciālisti novērojumus veica 203 parauglaukumos (2011. gadā – 288) visā Latvijas teritorijā. Līdz ar ICP Forests Latvijas nacionālā kontaktcentra nomaiņu ir mainījies arī I līmeņa monitoringa parauglaukumu tīkls. 2012. gadā meža veselības monitorings tika veikts 115 meža statistiskās inventarizācijas parauglaukumos un 88 iepriekšējā tīkla parauglaukumos. Kokiem parauglaukumos tika novērtēts vainagu stāvoklis (defoliācija – skuju/lapu zudums; dehromācija – skuju/lapu krāsas maiņa), kā arī atzīmēti vizuāli konstatējami koku bojājumi. Pavisam kopā 2012. gadā tika novērtēti 3879 koki, 75 % no tiem skuju koki un 25 % – lapu koki. Jāpiezīmē, ka šogad no vērtējuma tika izslēgti 293 no iepriekšējos gados vērtētajiem kokiem, un to vietā izvēlēti jauni. Aizstāšanas iemesls bija neatbilstība tām prasībām, kādas tiek uzstādītas vērtējamajiem kokiem (piemēram, nolauzta lielākā daļa vainaga vai neatbilstība I-III Krafta klasei).

Par nebojātiem un viegli bojātiem (defoliācija līdz 25 %), kas tiek uzskatīti par praktiski veseliem kokiem, atzīstami 92,1 % skuju koku un 87,0 % lapu koku; salīdzinot ar iepriekšējo gadu, skuju kokiem šis īpatsvars ir augstāks, bet lapu kokiem – zemāks. Parastās priedes vidējā defoliācija bija 19,7 % (2011. gadā 22,4 %), parastās egles vidējā defoliācija bija 16,8 % (2011. gadā 20,7 %), bērza vidējā defoliācija bija 20,8 % (2011. gadā 18,0 %). Apses vidējā defoliācija 2012. gadā bija 21,1 %. Vissliktākais vainaga stāvoklis, līdzīgi kā iepriekšējos gados, bija osim – 28,3 % (31,8 % 2011. gadā), taču šie rezultāti iegūti no ļoti neliela vērtēto koku skaita.

Vizuāli novērtējamas bojājumu pazīmes vai faktori, kas varētu negatīvi ietekmēt koku veselības stāvokli, konstatētas 12,6 % koku, kas ir līdzīgā līmenī kā 2011. gadā (12,2 %). Izplatītākie bojājumu cēloņi ir cilvēka darbība (34,2 %), kaitēkļi (23,0 %), dzīvnieki (21,2 %), sēņu izraisītās slimības (11,7 %) un abiotiski faktori (7,6 %). Bojāto koku sadalījums pēc bojājumu cēloņiem būtiski atšķīrās no situācijas 2011. gadā, kad 21,3 % bojājumu bija radījuši abiotiski faktori, 17,7 % – cilvēka darbība, un 15,1 % – sēņu izraisītās slimības. Salīdzinot ar 2011. gadu, būtiski pieaudzis kaitēkļu bojājumu īpatsvars. Atšķirīgais bojājumu cēloņu sadalījums skaidrojams gan ar izmaiņām parauglaukumu tīklā, gan ar egļu mūķenes (Lymantria monacha L.) radītajiem bojājumiem skuju koku audzēs, kas sākās jau 2011. gadā Rīgas apkārtnē. Salīdzinot bojāto koku īpatsvaru pa sugām, tas lielākais bija apsei (19,0 %), bet mazākais – bērzam (10,5 %).

 

Raksts: “Meža stāvoklis Latvijā 2012.gadā”, LVMI “Silava”, publ. 10.05.2013

Avots: http://www.silava.lv/73/section.aspx/301

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *