ASV un Ēģiptē aug pieprasījums pēc Krievijā ražotā bērza saplākšņa

2013.gada 1.ceturksnī Krievijā tika saražoti aptuveni 819 tūkst.m3 saplākšņu, kas ir par 3% vairāk nekā gadu iepriekš. Ārpus Krievijas no visa saražotā apjoma realizēti 50%, respektīvi, ap 411 tūkst.m3 (+4%). Jāatzīmē, ka pēdējo desmit gadu laikā saplākšņu eksporta īpatsvars attiecībā pret saražoto saglabājies praktiski nemainīgs, sastādot vidēji 55%. Par 4% pieaugusi arī saplākšņu eksporta vērtība, kas sasniegusi 226 miljonus dolāru. Par to, ka līmētie saplākšņu materiāli ir viena no galvenajām Krievijas eksportprecēm arī šogad, liecina uz ārvalstīm pirmo trīs mēnešu laikā piegādāto saplākšņu īpatsvars kopējā koksnes un celulozes-papīra izstrādājumu eksporta struktūrā – 10%.

Lielākā Krievijas saplākšņu importētājvalsts ir ASV, kur līdz ar dzīvojamo māju  būvapjomu pieaugumu pēdējā pusotra gada laikā strauji audzis arī koka konstrukciju patēriņš. Pirmo trīs mēnešu laikā uz ASV šogad piegādāti 43,6 tūkst.m3 saplākšņu 22,0 miljonu dolāru kopvērtībā (par vidēji 505 USD/m3) jeb 11% no visa Krievijas saplākšņu eksporta. Pēdējā laikā Krievijā ražotos saplākšņus aktīvi iepērk arī Ēģipte, kas apsteigusi ASV un izvirzījusies par Krievijas saplākšņu importa līderi. Uz šo valsti 1.ceturksnī piegādāti kopumā 49,2 tūkst.m3 produkcijas 22,8 miljonu dolāru kopvērtībā. Trešais lielākais Krievijas saplākšņu realizācijas tirgus ir Vācija, kurp piegādāti 8% no visa eksporta apjoma. 15% no saplākšņu eksporta piegādāti uz bijušajām NVS valstīm. Augstos tempos saplākšņu eksports uz šīm valstīm audzis jau aizvadītajā gadā. Šā gada 1.ceturksnī šīs produkcijas piegādes apjomi uz NVS valstīm palielinājušies vēl par 15% attiecībā pret 2012.gada analogo laika periodu. Lielākais Krievijas saplākšņu importēts starp NVS valstīm ir Azerbaidžāna, kur nav savu saplākšņu rūpnīcu, tāpēc visu patēriņu sedz imports. Trīskārt mazāk šīs produkcijas piegādāts uz Uzbekistānu – 2%. Tāpat Krievijā ražotie saplākšņi eksportēti arī uz Baltijas valstīm. Uz Latviju, Igauniju un Lietuvu šā gada 1.ceturksnī no Krievijas piegādāti kopumā 29,5 tūkst.m3 saplākšņu, tostarp visvairāk (47%) – uz Latviju – 13,9 tūkst.m3 par vidēji 586,5 USD/m3; 36% – uz Igauniju – 10,6 tūkst.m3 par vidēji 443,9 USD/m3 un 17% – uz Lietuvu – 4,99 tūkst.m3 par vidēji 510,1 USD/m3.

Uz eksportu orientētā saplākšņu rūpniecība ir viena no rentablākajām jomām Krievijas kokrūpniecībā. Un pieprasījums pēc šīs produkcijas pasaules tirgū nepārtraukti pieaug. Krievija ir viena no lielākajām saplākšņu ražotājām un eksportētājvalstīm pasaulē, tūlīt aiz Ķīnas, Malaizijas un Indonēzijas. Krievijas īpatsvars pasaules saplākšņu eksportā veido vairāk nekā 6,3%. Sākot ar 2010.gadu saplākšņu eksports no Krievijas nepārtraukti pieaudzis – 2010.gadā – par 13%, nākamajā gadā – vēl par 2% un 2012.gadā eksports palielinājās par 1,5 reizēm. Krievijas saplākšņu ražotāju konkurētspēju pasaules tirgū nodrošina produkcijas augstā kvalitāte un salīdzinoši zemās ražošanas izejvielu – bērza finierkluču – cenas. Tāpat saplākšņu eksports netiek ierobežots ar augstām muitas nodevām. Lielākie līmēto saplākšņu rūpniecības reģioni ir Krievijas Eiropas daļā; 2010.gadā – Komi Republika (11%), Kostromas (10%) un Vologdas apgabali (9%). „No Krievijas bērza ražotie saplākšņi visā pasaulē tiek augstu vērtēti to augstās izturības un pievilcīgās tekstūras dēļ,” apgalvo pasaulē vadošā bērza saplākšņu ražošanas līdera – kompānijas „Sveza” mārketinga vadītāja Jūlija Jermakova. „Sveza” produkcijas īpatsvars veido aptuveni 30% no visa Krievijā saražoto saplākšņu apjoma. Vairāk nekā 70% saražoto saplākšņu „Sveza” eksportē uz Rietumeiropu un Ziemeļameriku. Kompānijai piederošajās sešās saplākšņu rūpnīcās uzstādītās iekārtas ļauj saražot kopumā vairāk kā 920 tūkst.m3 produkcijas gadā.

Pērn pirmo reizi pēdējo trīs gadu laikā Krievijas saplākšņu vidējā cena pasaules tirgū pazeminājās par 14%. Cenu lejupslīde sākās kopš 2012.gada marta. 2013.gada sākumā tās pamazām pieauga, taču jau martā saplākšņu pārdošanas vidējā cena attiecībā pret iepriekšējo mēnesi atkal pazeminājās – par 3% līdz 541 USD/m3. Taču salīdzinājumā pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu cenas pieaugušas – par 1,3%.

 

Raksts: “США и Египет наращивают импорт российской фанеры”, Информационное агенство Лес Онлайн, publ. 14.05.2013

Avots: http://www.lesonline.ru/analitic/?cat_id=12&id=231112

KRIEVIJAS SAPLĀKŠŅU EKSPORTS/ IMPORTS, CENAS

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *