Kokrūpniecības sektorā iespējama turpmāku attīstības tempu pavājināšanās

Kokrūpniecība 2012. gadā veidoja 21,5% no apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas apjoma. Tā ir arī viena no nozarēm, kas eksportē lielāko daļu savas produkcijas (2012. gadā 73.2% no nozares izlaides tika eksportēta) un 2012. gadā veidoja 15,1% no visa Latvijas preču eksporta. Tāpēc, lai izprastu nozares attīstību, svarīgi sekot rādītājiem eksporta tirgū, kā arī pētīt eksportētās produkcijas struktūru, analizējot kokapstrādes nozares attīstības riskus un iespējas uzsver Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Dziļāk izpētot dažus aspektus pēdējo gadu pieprasījuma un piedāvājuma attīstībā, atklājas, ka kokapstrādes nozare, kas bijusi viens no galvenajiem eksporta dzinējspēkiem pēckrīzes periodā, pēdējā laikā saskaras gan ar pieprasījuma, gan piedāvājuma problēmām. Būvniecības rādītāji Eiropā kopumā un arī mūsu galvenajās partnervalstīs nav sevišķi iepriecinoši, kas liecina par iespējamu turpmāku kokrūpniecības sektora attīstības tempu pavājināšanos. Tomēr ir arī pozitīvas tendences – Latvijas kokmateriālu eksporta struktūrā pamanāmas pakāpeniskās izmaiņas – no neapstrādātu produktu uz apstrādātās produkcijas eksportu.

Lai arī augstākas pievienotās vērtības produktu ražošana un eksports liecina par nozares attīstību, tā iespējama tikai tad, ja ir pieejams pietiekams daudzums kvalitatīvu izejmateriālu. Salīdzinot ar periodu tieši pēc krīzes iekšējā tirgus izejmateriālu piedāvājums ir strauji sarucis, tāpēc trūkstošā koksne jāieved no ārvalstīm, padarot Latvijas kokrūpniekus arvien vairāk atkarīgus no importētās koksnes. Kokapstrādē trūkstošais izejmateriālu daudzums tiek kompensēts ar importētiem kokmateriāliem galvenokārt no kaimiņvalstīm. Mūsu lielākās koksnes un tās produkcijas importa partnervalstis 2012. gadā bija Lietuva (30%) un Igaunija (19%). Pirms izvedmuitas paaugstināšanas daudz koksnes tika importēts arī no Krievijas – 2007. gadā gandrīz 40% no kopējā kokmateriālu importa. Lai arī nākotnē ir cerība šo importu atjaunot, pagaidām gan strauju apaļkoku importa atsākšanu kavē birokrātija un infrastruktūras problēmas.

Globālā situācija ir pozitīvāka nekā situācija ES. Līdzās pasaules dzinējspēka, Ķīnas, izaugsmei un investīcijām būvniecībā, kā svarīga jāatzīmē ASV mājokļu tirgus un līdz ar to arī dzīvojamo māju celtniecības tirgus atkopšanās tendence. Kokapstrādes nozarē šīs tendences lielākā ietekme, protams, vērojama pašā ASV un Kanādā. Taču pēdējā laikā cenas Ziemeļamerikā ir sasniegušas tādu līmeni, ka arī eksportētājiem no Eiropas (it īpaši vācu un zviedru ražotājiem) sāk kļūt izdevīgi kokmateriālus transportēt pāri okeānam. Eksperti prognozē, ka šis cenu pieaugums turpināsies arī pāris turpmākos gadus, un Ķīnas un ASV ietekmē globālajā tirgū dažu tuvāko gadu laikā tiek sagaidīta virzība no kokmateriālu pārprodukcijas uz to deficītu.

 

Raksts: “Latvijas kokapstrādes attīstība: riski un iespējas”, Līva Zorgenfreija, Latvijas Bankas ekonomiste, publ. 22.05.2013

Avots:www.makroekonomika.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *