Eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes stratēģija 7 gadiem

Lai sasniegtu Nacionālajā attīstības plānā ietverto Latvijas „ekonomikas izrāvienu” un sekmīgi īstenotu Nacionālajās industriālās politikas (NIP) pamatnostādnēs ietvertos mērķus, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un Ministru kabineta sēdē š.g. 28. maijā tika atbalstītas Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2013.-2019.gadam.

Latvijas uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšana, mērķtiecīgi pasākumi ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) piesaistei un atbalsts komersantiem ārējo tirgu apgūšanai ir galvenie pamatnostādnēs ietvertie rīcības virzieni, kas nodrošinās Latvijas kā investīcijām labvēlīgas vides veidošanu un veicinās tās atpazīstamību starptautiskajā līmenī, sekmējot Latvijas uzņēmumu iziešanu ārējos tirgos. Pamatnostādnēs definēti eksporta un ārvalstu tiešo investīciju piesaistes veicināšanas politikas galvenie mērķi, principi un rīcības virzieni turpmākajiem septiņiem gadiem. Kopumā politikas mērķis ir veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai. Prioritāri eksporta atbalsta pakalpojumi orientēti uz nozarēm, kuras Latvijas tautsaimniecībā veido lielāko ieguldījumu IKP un kurām ir lielākais īpatsvars Latvijas preču un pakalpojumu kopējā eksportā. Viena no ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas 2013.-2015.gadam izvirzītajām mērķa nozarēm ir arī kokrūpniecība.

Periodā līdz 2020.gadam Nacionālās industriālās politikas īstenošanai un modernas rūpniecības un pakalpojumu industrijas attīstībai, pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta teiktā, Latvijā plānoti vismaz 540 miljoni latu, no kuriem būtiskāko daļu veidos Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums. Tostarp vismaz 170 miljonus latu caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenotajām aktivitātēm plānots investēt industriālo zonu izveidē un atjaunošanā Latvijas reģionos. Nacionālajā industriālajā politikā ir iekļauti daudzi atbalsta instrumenti. Piemēram, riska kapitāla instruments, kas stimulē investīcijas uzņēmumu attīstībā un darbības paplašināšanā. Plānots, ka investīciju apjoms vienā komersantā varētu būt līdz 15 miljoniem latu, bet investīcijas varētu saņemt līdz 20 komersantiem. Tāpat kā atbalsta instruments paredzēta aizdevuma garantiju izsniegšana, lai nodrošinātu komersantiem kredītresursus biznesa īstenošanai. Līdz 2020.gadam plānots atbalstīt vismaz 700 komersantus, šim mērķim paredzēts Latvijas Garantiju aģentūras finansējums 50 miljonu latu apmērā. Nacionālajā industriālajā politikā paredzēta arī valsts atbalsta programma jauno uzņēmumu nodrošināšanai ar finansējumu, sniedzot aizdevumus ar granta elementu. Plānots, ka līdz 2020.gadam tiks atbalstīti 2700 jaundibināti komersanti un šim mērķim no ES fondiem plānots atvēlēt 55,4 miljonus latu. Inovāciju kapacitātes paaugstināšanai kā viens no atbalsta instrumentiem paredzētas atbalsta programmas jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei. Piesaistot aptuveni 53,5 miljonus latu no ES fondiem plānots līdz 2020.gadam atbalstīt 400 jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes projektu un sešus kompetences centrus. Tāpat inovāciju kapacitātes paaugstināšanai paredzēts arī nodrošināt inkubācijas pakalpojumus jaundibinātiem uzņēmumiem.

Plānots, ka, īstenojot NIP paredzētos pasākumus, tiks sasniegti izvirzītie ambiciozie rezultāti attiecībā uz produktivitātes pieaugumu (2020.gadā pret 2011.gadu – 40%), pētniecības un attīstības ieguldījumu pieaugumu (2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP), kā arī apstrādes rūpniecības pieaugumu (2020.gadā pret 2011.gadu – 60%).

 

Raksts: “MK apstiprina stratēģiju eksporta veicināšanai un ārvalstu investīciju piesaistei 7 gadiem”, Evita Urpena, Ekonomikas ministrija, publ. 28.05.2013

Avots: http://www.em.gov.lv/em/2nd/?lang=lv&id=33297&cat=621

Saistītā informācija: http://www.em.gov.lv/em/2nd/?lang=lv&id=33294&cat=621

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *