Saasinoties cīņai par resursiem, skujkoku zāģbaļķu cenas īstermiņā varētu pieaugt

Šobrīd, pēc mežizstrādei vēlīgās ziemas, pārstrādes resursu pietiek, taču gan uzņēmēji, gan nozares speciālisti gatavi tam, ka situācija var mainīties, jo gada griezumā resursu trūkst, un viss liecina, ka skujkoku zāģbaļķu cenas, ņemot vērā arī to, kas notiek ārvalstu tirgos, īstermiņā var paaugstināties.

Nozarē strādājošie atzīst, ka cenas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaugušas, ko apliecina arī statistikas dati – 2013. gada pirmajā pusgadā skujkoku zāģbaļķu sortimentu iepirkumu cenas, salīdzinot ar pagājušā gada otro pusgadu, augušas par 11%. Tajā pašā laikā globālās tendences liecina, ka pieprasījums pēc zāģmateriāliem nebūt nav audzis tāpat kā to pārdošanas cenas, jo lielākais zāģētās produkcijas patērētājs – būvniecība – stagnē, turklāt Eiropā tās kritums sasniedzis 3%.

Ar valdības lēmumu krīzes pārvarēšanas vārdā valsts mežos 2009. un 2010. gadā ciršanas apjoms tika palielināts. Daļu nozarei papildus piešķirto kubikmetru izstrādāja vēl 2011. gadā, taču šobrīd AS Latvijas valsts meži (LVM) apsaimniekotajās platībās ciršanas apjoms atgriezies pirmskrīzes līmenī. LVM pārstāvji atzīst, ka šogad skujkoku zāģbaļķu deficīts ir izteikti jūtams un tas tiešā veidā atspoguļojies arī pirmā pusgada LVM izsolēs. LVM Mežsaimniecība pārdošanas un piegādes izpilddirektors Jānis Osis uzsver, ka arī otrajā pusgadā kopumā tiek prognozēts stabils pieprasījums pēc resursiem un nemainīgi augsta konkurence cīņā par iespēju noslēgt līgumu ar LVM. Tā kā zemais noiets gatavo produktu tirgū koksnes cenu pieaugumu neveicina, tās īstermiņa varētu pieaugt, samazinoties piedāvājumam no privāto mežu īpašniekiem un saasinoties cīņai par resursiem. Kas attiecas uz privāto sektoru, atbilstoši globālajām izmaiņām celulozes un papīra ražošanas segmentā 2012. un 2013. gada sākumā vērojams vājš papīrmalkas pieprasījums, kā arī nestabila cena. Šo faktoru ietekmē privātie meža īpašnieki Latvijā bijuši nogaidoši attiecībā uz cirsmu izstrādi, kas attiecīgi samazinājis arī zāģbaļķu piedāvājumu tirgū.

Līdz 2007. gadam zāģbaļķu deficīts Latvijā tika kompensēts ar importu no Krievijas. Līdz ar apaļkoku izvedmuitas nodevu paaugstināšanu nolūkā ierobežot neapstrādātas koksnes eksportu un veicināt tās tālākapstrādes attīstību Krievijā, būtiski samazinājās arī zāģbaļķu pieejamība no ārējiem tirgiem, kā rezultātā izteikti palielinājās konkurence Latvijas tirgū un attiecīgi pieauga arī zāģbaļķu cenas. Tagad, Pasaules Tirdzniecības organizācijas kvotu ietvaros, Eiropai atkal ir teorētiski pieejami Krievijas resursi. Taču šī valsts nav ieinteresēta, lai šāds eksports masveidā vispār notiktu, tāpēc tiek likti dažādi šķēršļi, lai traucētu darījumiem.

Kokapstrādes uzņēmuma SIA Kurekss direktors Jānis Apsītis stāsta, ka pagaidām, pateicoties mežizstrādei piemērotajiem laika apstākļiem martā, uztraukties par resursiem nav bijis pamata, jo ir izveidoti zināmi uzkrājumi. Jautājums par resursu pieejamību varētu kļūt aktuālāks otrajā gada pusē. «Ja ražotāji vēlēsies kāpināt jaudas, protams, vienā brīdī resursu var pietrūkt,» atzīst uzņēmuma vadītājs. «Kas attiecas uz iespējamu cenu kāpumu – no ražotāju viedokļa, ja būs jāmaksā, maksāsim vairāk. Taču cenas jau ir pietiekami augušas.  Jautājums būs tikai par to, kurā brīdī zudīs jēga vai, drīzāk, cik ilgi uzņēmēji būs gatavi strādāt ar zaudējumiem.» Jānis Apsītis uzsver, ka Kurekss gadījumā runa nav par to, vai vispār strādāt, bet gan – cik lielā mērā to darīt. Respektīvi, ja tiks strādāts ar pilnu jaudu, varam nonākt līdzīgā situācijā kā šobrīd uzņēmumi Austrijā, Vācijā vai Zviedrijā. Tāpēc vienīgais reālais situācijas risinājums ir samazināt ražošanas jaudas.

 

Raksts: “Vai pieaugs resursu cenas?”, Sabīna Alta, skat. 06.06.2013

Avots: Žurnāls “Baltijas Koks”, Maijs, Nr.5 (153) 2013

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *