Stirnu skaits četros gados sarucis par vairāk nekā 100 tūkstošiem

Mednieki kreņķējas, ka senā tradīcija – uz Jāņiem gādāt buku – jāaizmirst, jo stirnas kārtējo medību sezonu nākas saudzēt. Pēdējo četru gadu bargo ziemu dēļ to skaits sarucis par vairāk nekā simts tūkstošiem. Arī pagājusī ziema stirnām nebija labvēlīga, tāpēc lielākā daļa Latvijas virsmežniecību ziņo par populācijas samazināšanos.

Pozitīva bilance ir Kurzemē, Zemgalē un Dienvidlatgalē. Arī Durbes mednieki nevar žēloties – vairāk esot jādomā, lai stirnu nesavairojas par daudz. Pērn nomedījuši nepilnu simtu, šogad ieplānotas 140 dzīvnieku medības. Kolektīva vadītājs Ilgonis Sprūds stāsta, ka izdzīvot palīdzējuši gan maigāki klimatiskie apstākļi, gan piebarošana, labu barības bāzi meža dzīvniekiem rada arī spēcīgi attīstīta lauksaimniecība, īpaši iecienīti esot rapšu sējumi. Kolektīvs ar 45 medniekiem rūpējas par piecarpus tūkstošu hektāru lielu medību saimniecību. Lai gan stirnāžu medības atļautas no 1. jūnija, vīri nesteidzot iegūt medījumu par katru cenu. “Mednieku izglītošana nākusi par labu, tāpēc tagad viņi izvērtē, nevis šauj pirmo, kas gadās,” piebilst I. Sprūds. Paša pļavās jau trešo gadu tiek saudzēti trīs smuki āzīši. Līdzīgi kā visā Latvijā arī Durbes mednieki vairāk medī āžus, retāk – kazas un kazlēnus. I. Sprūds apgalvo, ka dzimumu proporcija viņu stirnu pulkā esot optimāla. Pirms sešiem septiņiem gadiem stirnu bijis krietni vairāk nekā āžu, bet tagad – mātīšu skaits tikai nedaudz pārsniedz tēviņus. Šajā medību sezonā paredzēts izmantot visas āžu medību atļaujas, bet stirnas tiks saudzētas – kolektīva vadītājs neļaušot izpildīt visu limitu. Medniekiem jāsaimnieko prātīgi, jāskatās četru piecu gadu perspektīva, lai pašiem būtu ko medīt un zemniekiem nav postījumu, spriež I. Sprūds. Par to, ka durbēniešu politika esot uz pareizām sliedēm, liecinot ne viena vien izcila trofeja, viņš palepojas – kolektīva biedra Ērika Rāvas pērn iegūtā āža trofeja kā labākā Latvijā saņēma izstādes “Trophy Grand Prix Riga 2013” galveno balvu, Eiropā Durbes āža ragi ieņēmuši astoto vietu.

Visgrūtāk stirnām pērn klājies Latvijas vidienē un ziemeļu daļā, jo sniegam izveidojusies sērsnas kārta. Dienvidkurzemē un Zemgalē klimatiskie apstākļi bijuši labvēlīgāki, taču parādījusies cita problēma – rapšu lauki, kas stirnām ir neatvairāms vilinājums. VMD saņēmis daudz ziņojumu no Ogres apkārtnes, Bauskas, Saldus, Liepājas, ka stirnas, saēdušās rapšu dzinumus, apreibst un uzvedas neadekvāti.

Jau vairākas medību sezonas mednieki daudzviet Latvijā vienojušies par stirnu saudzēšanu, tāpēc no medījamo dzīvnieku limita izmanto labi ja trešdaļu. Pērn nomedīti aptuveni septiņi tūkstoši dzīvnieku. Šosezon VMD Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš medniekiem iesaka nesteigties medīt āžus, kas it kā izskatās neperspektīvi. “Jau tas vien, ka dzīvnieks ir izdzīvojis, nozīmē, ka viņš ir perspektīvs. Laikā nenomainīts apmatojums vai neattīstīti ragi var būt sekas bargajiem apstākļiem, nevis ģenētiskajai kvalitātei. Jāskatās kontekstā – iespējams, kādā reģionā visi āži var būt neattīstīti, taču, ja līdzās ir dzīvnieki gan labā, gan sliktā kondīcijā, tad izlases medības var veikt.” Savukārt medību trofeju eksperts Jānis Baumanis norāda – ja šogad vispār medī stirnas, vairāk jāpasaudzē normālas kvalitātes trīs līdz piecus gadus veci stirnāži. Kā uzskata speciālisti, optimāli būtu nomedīt vienādā skaitā āžus, stirnas un jaunos stirnēnus.

 

Raksts: “Stirnu skaits četros gados sarucis par vairāk nekā 100 tūkstošiem”, Ilze Pētersone, laikraksts „Latvijas Avīze”, publ. 06.06.2013

Avots: www.la.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *