Vietējo kokapstrādātāju atbalstam Baltkrievijā palielinās ciršanas apjomus

Baltkrievijas Mežsaimniecības ministrija plāno līdz 2015.gadam palielināt kopējo mežizstrādes apjomu valstī par 30%. Sagatavoto apaļkoku sortimentu apjomu paredzēts palielināt no 10 miljoniem līdz 13 miljoniem kubikmetru gadā.

„Galvenais uzdevums – segt pieaugošo izejvielu patēriņu Baltkrievijas koksnes pārstrādes uzņēmumos,” pamatojot lēmumu par koku ciršanas apjomu palielināšanu valstī, uzsvēris Baltkrievijas Mežsaimniecības ministra vietnieks Leonīds Demjaņiks. Palielināt mežizstrādes apjomus un sagatavoto sortimentu kvalitāti palīdzēs koksnes ieguves mehanizācija – viens harvesters darba maiņā spēj sagatavot tikpat daudz koksnes, cik kokzāģētāju brigāde 15 – 20 cilvēku sastāvā.

Uz šodienu Baltkrievijā mehanizēti tiek izstrādāta tikai trešdaļa no visa ikgadējā cirsmu fonda. Līdz 2015. gadam ar daudzfunkcionālajām meža mašīnām sagatavotās koksnes īpatsvaru valstī plānots palielināt līdz 70%. Šim nolūkam līdz 2015.gadam plānots novirzīt kopumā aptuveni vienu triljonu Baltkrievijas rubļu (~66 milj. LVL). Meža tehnikas parka paplašināšanas ietvaros papildus jau esošajiem 140 harvesteriem šogad, piemēram, plānots iegādāties vēl papildus 120 šādas vienības. Tāpat plānots intensīvi pievērsties meža infrastruktūras sakārtošanai.

Vēl viena pozitīva tendence Baltkrievijas meža nozarē – līdz 2015.gadam tiks panākts, ka visa valsts teritorijā sagatavotā koksne, tostarp arī tie 2 miljoni kubikmetru, kas tiek eksportēti, tiks pārstrādāta vietējos kokapstrādes uzņēmumos, tādējādi sekmējot augstas pievienotās vērtības koksnes produktu īpatsvara palielināšanos eksportā struktūrā un attiecīgi arī krietni lielākus eksporta ienākumus.

Apaļkoku eksports no Baltkrievijas sāka samazināties jau aizvadītajā gadā. Tajā pašā laikā vietējā tirgū, līdz ar pieprasījuma kāpumu, realizētais koksnes apjoms palielinājies. Jau ziņots, ka ļoti daudz kokapstrādes rūpnīcu Baltkrievijā būvē gan pašmāju koncerns „Bellesbumprom”, gan ārvalstu investori. Liels projekts tapis Grodņas apgabalā, ko īstenojusi plātņu ražošanas kompānija „Kronospan”. Jaunās MDF plātņu ražošanas rūpnīcas jauda ir 224 000 kubikmetru produkcijas gadā. Daļa no saražotās produkcijas tiks izmantota augstākas pievienotās vērtības produktu – MDF plātņu ar melamīna pārklājumu un laminēto kokskaidu plātņu ražošanai. Ikgadēji rūpnīcā plānots pārstrādāt ap 1,5 miljonus kubikmetru koksnes. Līdz 2014.gadam „Kronospan” Baltkrievijā plāno uzbūvēt arī pirmo orientēto skaidu plātņu (OSB) rūpnīcu ar jaudu 400 000 kubikmetru parasto skaidu plātņu un 10 miljoni kvadrātmetru laminēto plātņu gadā. Ar mērķi mazināt atkarību no importa, palielināt koksnes pārstrādes apjomus vietējā tirgū un augstākas pievienotās vērtības produktu eksporta īpatsvaru, pērn sākusi darboties “Ivatsevichdrev” (Brestas apgabals) jaunā laminēto kokskaidu plātņu (LKSP) un parasto skaidu plātņu (KSP) ražošanas rūpnīca, kuras jauda ir 250 000 kubikmetru plātņu gadā. Jau ziņots, ka “Ivatsevichdrev” realizētais projekts spēlēs nozīmīgu lomu gan Baltkrievijas mēbeļu rūpniecībā, gan reģiona ekonomikas attīstībā kopumā. Vairāku gadu garumā vērienīgu investīciju programmu īsteno „Mostovdrev”, kas paredz modernu koksnes pirmapstrādes un tālākapstrādes rūpnīcu izveidi, optimālu uzstādīto ražošanas jaudu noslodzi esošajās rūpnīcās un jaunāko energoefektīvo tehnoloģiju ieviešanu. Šīs programmas ietvaros plānots uzsākt jauna veida konstrukciju materiālu ražošanu to tālākai izmantošanai mēbeļu rūpniecībā un būvniecības nozarē, kas patlaban tiek intensīvi importēti no citām valstīm.

Koksnes resursu pārstrādi Baltkrievijā gatavojas uzsākt arī Krievijas uzņēmēji – kokapstrādes kompleksa izveidē Vitebskas apgabalā, kas sastāvēs no desmit atsevišķiem kokapstrādes uzņēmumiem, Krievijas investori gatavojas ieguldīt aptuveni 15 miljonus eiro.

Pagaidām gan esot problēmas ar papīrmalkas un enerģētiskās koksnes pārstrādi, tomēr attīstība notiek arī šajā virzienā – laika posmā no 2007. līdz 2011.gadam Baltkrievijā atvērtas piecas jaunas koksnes granulu rūpnīcas, sešas brikešu un piecas skaldītās malkas rūpnīcas. Šogad sava uzņēmuma teritorijā granulu ražošanas rūpnīcu plāno atvērt uzņēmums „Vitebskas kokzāģētava”, ko 2003.gadā Baltkrievijā nodibināja Igaunijas kompānija „Woodbakers”. Aptuveni 70% no šī uzņēmuma saražotās produkcijas tiek eksportēta; lielākoties (līdz 90%) – uz Baltijas valstīm – Latviju un Igauniju. Tāpat intensīvi attīstās kurināmo koksnes šķeldu ražošanas sektors. Izveidojot papildus ražotnes, līdz 2016.gadam saražojamo šķeldu apjomu valstī plānots palielināt par 50% līdz 1,5 miljoniem kubikmetru gadā. Aktīvi uzsākta arī vērienīgā balinātās sulfātcelulozes rūpnīcas projekta realizācija. Pateicoties šai rūpnīcai, Baltkrievijā ik gadu tiks saražoti 400 000 tonnu balinātās sulfātcelulozes, kur vietējā patēriņa segšanai tiks novirzīti ap 160 000 – 170 000 tonnu un eksportam – 230 000 – 240 000 tonnu gatavās produkcijas. Celulozes ražošanā saskaņā ar projektu paredzēts patērēt līdz 2,4 miljonus kubikmetru papīrmalkas.

 

Raksts: “Минлесхоз Беларуси к 2015 году увеличит объем заготовки древесины на 30%”, БЕЛТА, publ. 27.05.2013

Avots: http://butb.by/index.php?page=64&date=2013-05-27&id=34334

Saistītā informācija: www.latforin.info

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *