Ieskats ikgadējā “ICP Forest” ziņojumā par mežu veselības stāvokli Eiropā

Eiropā jau 25 gadus darbojas starptautiska mežu stāvokļa monitoringa sistēma, ko pārrauga «ICP Forest» – starptautiskā sadarbības programma gaisa piesārņojuma ietekmei uz mežiem novērošanā un novērtēšanā. Tas ir vienīgais saskaņotais meža monitoringa tīkls Eiropā ar vairāk nekā 500 parauglaukumiem un 7000 liela mēroga novērojumu vietām. «ICP Forest» regulāri ziņo par Eiropas mežu stāvokli un veselību, kā arī informē par dažādu stresa faktoru ietekmi uz meža ekosistēmām. Zinātniskie dati, ko nodrošina meža monitoringa sistēma, kalpo par pamatu gaisa kvalitātes noteikumiem un starptautiskām konvencijām, kas saistītas ar gaisa piesārņojumu, klimata izmaiņām, oglekļa aprites ciklu, ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, koksnes un biomasas ražošanu un bioloģisko daudzveidību.

Kā liecina jaunākais «ICP Forest» ziņojums par Eiropas mežu veselības stāvokli, tas, kopumā pasliktinājies daudz mazāk, nekā tika paredzēts pirms trim dekādēm, kad vienotā mežu monitoringa programma tika uzsākta. Toreiz strauji pieaugoša defoliācija tika novērota daudzās Eiropas vietās. Kā liecina 2012. gadā iegūtie dati, 15% Eiropas ziemeļu un dienvidu daļas mežu un 20% Centrāleiropas mežu ir klasificēti kā bojāti. Vislielākā defoliācija ir notikusi Alpu reģiona skujkoku mežos, lai gan kopsummā lielākais bojāto īpatņu skaits vērojams platlapu kokiem. No galvenajām koku sugām vissmagāk bojāti ir Vidusjūras un Centrāleiropas ozoli. Zems defoliācijas līmenis ir vērojams Ziemeļeiropas mežos. Latvijas teritorijā esošie ziemeļu boreālie un jauktie meži «ICP Forest» ziņojumā novērtēti kā veselīgi, savukārt alkšņu, bērzu un apšu audzes raksturotas kā bojātas.

Viens no biežākajiem koksnes bojājumu iemesliem ir dažādu meža kaitēkļu izplatība. Kā liecina monitoringa rezultāti, 32,6% visu koku ir bojāti tieši kukaiņu dēļ. Pēdējo gadu vētras, sausuma periodi un citi stresa faktori tikai veicinājuši kukaiņu populācijas izplatību, kas nereti novedis pie lieliem ekonomiskajiem zaudējumiem. Mežu veselības stāvokli pamatīgi ietekmē arī gaisa piesārņojums. To gan bieži vien maskē daudz izteiktāki efekti, ko izraisa citi koku bojāejas cēloņi – tie paši kaitēkļi, sēnīšu infekcijas, sausums un klimats. Pašreizējie novērojumi liecina par pozitīvām tendencēm sēra piesārņojuma apjomā – tas samazinājies uz pusi, salīdzinot ar 90. gadu beigām. Sagaidāms, ka līdz 2020. gadam sēra nosēdumi mežos teju nekur Eiropā nepārsniegs kritisko robežu. Salīdzinājumam – 80. gadu sākumā tas bija vērojams 60% Eiropas mežu. Diemžēl kontrastā ar sēra piesārņojumu pēdējos gados tikai neliels uzlabojums vērojams slāpekļa koncentrācijā mežos.

Lielākā daļa zinātnieku izstrādāto klimata izmaiņu scenāriju paredz, ka nepārtrauktais CO2 koncentrācijas pieaugums atmosfērā nākotnē nodrošinās ātrāku koku augšanu. Turklāt Ziemeļeiropā un augstkalnu reģionos straujāku koksnes krājas pieaugumu varētu izraisīt arī atmosfēras vidējās temperatūras paaugstināšanās. Tajā pašā laikā «ICP Forest» savā pārskatā norāda, ka šajos nākotnes modeļos netiek ņemti vērā efekti, ko līdz ar klimata izmaiņām varētu izraisīt aizvien intensīvāki meža ugunsgrēki, vētras un potenciāla kaitēkļu invāzija.

Pārskata noslēgumā «ICP Forest» vērš uzmanību uz faktu, ka turpmāka vienota meža monitoringa sistēma Eiropā ir apdraudēta. Pēc 25 gadus ilgas ciešas sadarbības ar Eiropas Komisiju, šobrīd monitoringam nav pieejams struktūrfondu līdzfinansējums un tas atstāts katras Eiropas Savienības dalībvalsts pārziņā. Līdz ar to steidzami nepieciešams veidot dialogu starp zinātniekiem, resursu apsaimniekotājiem un politikas veidotājiem. Jo šāda meža stāvokļa dokumentēšana ir ārkārtīgi būtiska, lai izstrādātu vadlīnijas nākotnē veicamajiem uzlabojumiem.

 

Raksts: “Eiropas mežu veselība”, Aigars Roga, Gatis Miško, skat. 20.06.2013

Avots: Žurnāls “Baltijas Koks”, Maijs, Nr.5 (153) 2013

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *