Centrāleiropā pēdējo divu gadu laikā slēgtas vairāk kā 20 kokzāģētavas

Lai arī prognozes par plašu jaudu samazinājumu zāģmateriālu ražošanas sektorā Eiropas centrālajā daļā pagaidām īsti nav materializējušās, kopš 2011.gada daudzas zāģētavas paziņojušas par maksātnespēju vai darbības pārtraukšanu, ziņo EUWID Wood Products.

Pēdējo divu gadu laikā Centrāleiropā slēgtas kopumā 24 kokzāģētavas ar kopējo jaudu 2,7 miljoni kubikmetru, t.sk. 12 zāģētavas, kurās tika ražoti priedes zāģmateriāli ar jaudu 2,4 milj.m3 gadā. No visām slēgtajām ražotnēm 16 objekti ar kopējo aptuveno jaudu 2,1 milj. m3 gadā atrodas Vācijā, Austrijā un Francijas austrumos. Ņemot vērā, ka līdz pilnīgai darbības pārtraukšanai vairums šo zāģētavu izlaides apjomus bija samazinājušas jau iepriekš, to slēgšana tirgū neradīja analoga patērētās koksnes apjoma parādīšanos – pēc aprēķiniem, tirgū atbrīvojās maksimāli 800 tūkst.m3 skujkoku un 90 tūkst.m3 lapkoku zāģbaļķu.

Raugoties reģionāli, visvairāk slēgto zāģmateriālu ražošanas uzņēmumu un to, kas atzīti par maksātnespējīgiem, atrodas Vācijā. Šeit pēdējo divu gadu laikā darbību pārtraukuši 12 uzņēmumi un vēl seši ar kopējo jaudu aptuveni 420 tūkst.m3 gadā atzīti par bankrotējušiem. Tādējādi Vācijā vien zāģmateriālu ražošanas jaudas samazinājušās par 1,5 milj.m3 gadā. Vislielākais jaudu samazinājums – par 400 tūkst.m3 – Vācijā notika 2011.gada septembrī, kad tika slēgts uzņēmums „Matthaus Sturm GmbH”. Mēnesi vēlāk, saistībā ar ilgstošu lapkoku zāģbaļķu deficītu valsts ziemeļu un austrumu daļā, darbību pārtrauca arī „Pollmeier Massivholz GmbH & Co. KG”, kas spēja saražot līdz 200 tūkst.m3 bērza zāģmateriālu gadā. 2012.gada februārī tika slēgta arī „Holzwerke Gmach GmbH” zāģētava ar jaudu 220 tūkst.m3. Austrijā šajā laika periodā slēgtas tikai trīs zāģētavas. Un tikai viena no tām – „Holzindustrie Lenzing Ges. m.b.H.” ar jaudu 250 tūkst.m3 gadā – ražoja skujkoku zāģmateriālus. Savukārt Francijas austrumos pērn slēgti divi uzņēmumi ar kopējo ražošanas jaudu 400 tūkst.m3 gadā – „Abreschviller Sciages” un “Scierie Raymond Schenesse S.A.”

Neskatoties uz to, ka skujkoku segmentā Vācijā vien kopš 2011.gada septembra pārstrādes apjomi samazinājušies par 500 – 600 tūkst.m3, koksnes tirgū šis samazinājums līdz šim nebija jūtams – vairumā Vācijas reģionu skujkoku zāģbaļķu piedāvājums un pieprasījums no pārstrādes industrijas nav sinhronizēts joprojām. Prognozēts, ka atturīgā mežizstrādes aktivitāte privātajā mežu sektorā un samazinātie ciršanas apjomi daudzu pašvaldību  mežos tikai padziļinās disbalansu starp skujkoku zāģbaļķu piedāvājumu un pieprasījumu, kas varētu sekmēt vēl vairāku zāģētavu slēgšanu.

Būtiski skujkoku zāģmateriālu eksporta iespējas samazinājušās arī Austrijas ražotājiem, kas līdz šim nav spējuši rast iespēju kompensēt pieprasījuma kritumu Itālijas tirgū. Galvenais iemesls tam ir augstās zāģbaļķu iepirkuma cenas, kas sevišķi negatīvi ietekmē uzņēmumu konkurētspēju pārdošanas tirgos ārpus Eiropas.

Lai arī iemesli šo zāģētavu slēgšanai ir daudz un dažādi, vairumam galvenais faktors bija vājie pārdošanas rezultāti, nespējot augstās zāģbaļķu izmaksas pārcelt uz gatavās produkcijas realizācijas cenām.

 

Raksts: “Reduction of around 2.1 m m3 registered in technical cutting capacity in Central Europe”, EUWID, publ. 12.06.2013

Avots: “EUWID Wood Products and Panels” (Nr. 24/2013)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *