Daudzstāvu koka ēku būvniecības labās prakses piemēri Latvijā un pasaulē

Visā pasaulē sākusies kokmateriālu kā būvniecības materiāla renesanse. Latvijā koks kā būvmateriāls novērtēts par zemu vai palicis citu būvmateriālu ēnā. Latvijā ir salīdzinošo daudz koka ēku – gan vecu, gan jaunu -, galvenokārt viena vai divu stāvu privātmājas, tomēr, salīdzinot ar kopējo jauno koka ēku daudzumu, koka ēku apjoms ir salīdzinošs neliels. Kamēr pasaulē spriež un domā, cik augstas koka ēkas būvēt un kā mainīt stereotipus par kokmateriālu izmantošanu, Latvijā mēģina pierast, ka koka karkasu un paneļu konstrukcijas un citi tehniski risinājumi ir izdevīgi, moderni un ilgtspējīgi.

Latvijas mediju ziņās atrodama informācijas par dažiem jaunumiem koka ēku būvniecībām, piemēram,:

  • 2012.gadā uzņēmums „Aizkraukles industriālais parks” sācis ražot koka paneļu konstrukcijas vienģimeņu, dzīvokļa tipa un arī atsevišķas konstrukcijas daudzstāvu mājām;
  • 2012.gada septembrī Liepājas Būvinspekcijas komisija ekspluatācijā pieņēma moduļa tipa savrupmāju, kas ir vienstāva koka karkesa ēka un kuras celtniecība ilgusi tikai četras nedēļas;
  • 2012.gadā uzņēmums „Zemgales tehnoloģiskais centrs” pabeidzis divas trīsstāvu ēkas Šveicē un četras daudzdzīvokļu ēkas Norvēģijā.

Līdzīga situācijas ir arī kaimiņos Igaunijā, kur koka ražotāji vairāk strādā eksportam un balvas iegūst par objektiem ārpus Igaunijas. Igaunijas Koka arhitektūras speciālistu un nozaru vidū ir notikušas diskusijas par reālu daudzstāvu koka ēku būvniecību un rezultātā atklājās viens jautājums, kas ir aktuāls arī Latvijā, t.i. ražošanas iespējas ir, bet pieprasījuma nav.

Pasaules koka ēku būvniecība ir gājusi krietni tālāk. Piemēram, Zviedrijas pilsētā Vekše uzbūvēta jauna tenisa halle, kas ir pasaulē pirmā no koka konstrukcijām būvētā tenisa halle, kuras tapšanā izmantota pasīvo jeb zema enerģijas patēriņa ēku būvniecības tehnoloģija. Halles būvniecībā izmantoti ~750 m3 kokmateriāli, no kuriem 350 m3 līmēto koka kostrukciju. Augstāko celtni pasaulē plāno uzbūvēt Kanādā, tā būšot augstākā koka ēka Ziemeļamerikā un, iespējams, arī vispā pasaulē. Tā ir desmit stāvu augstais Koksnes inovāciju un dizaina centrs, kas tiks būvēts, izmantojot līmētās koka konstrukcijas, kas paralēli kļūst par izmēģinājumu laukumu radikāli atšķirīgai augtsceltņu būvēšanas tehnoloģijai. Līdz šim austākā (10 stāvi) koka konstrukciju ēka biju „Designlicences Forte” Austrālijas pilsētā Melnburnā. Eiropā pirmā modernā koka augstceltne tika pabeigta 2009.gadā Londonas Hackney rajonā, tā ir dzīvojamā ēka, kuras pirmais stāvs ir no betona, pārējie astoņi tapuši, izmantojot savstarpēji laminētas koksnes paneļus, kas tika uzcelta astoņu nedēļu laikā. Savukārt, pirmā sabiedriskā augstcetne no koka ir astoņu stāvu objekts jeb „Life Cycle Tower” Austrijas pilsētā Dornbirnā, kur ēka veidot ar betona kodolu, bet apaudzēta ar rūpnieciski sagatavotām kolonām, grīdas un fasādes paneļiem un citām saliekamām un viegli montējamām detaļām un konstruckijām un celta tikai astoņas dienas.

 

Raksts: „Koka debesskrāpji – utopija vai realitāte”, A.Viļuma, biedrība „Zaļās Mājas”, žurnāls „Latvijas būvniecība”, publ. 2013.gada maija – jūnija žurnāla izdevumā

Avots: žurnāls „Latvijas Būvniecība” (Nr. 2013 Mai/Jūn #3)

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *