Īpašumtiesību ievērošana – stūrakmens saimniekošanai laukos

Lai dzīvošana un strādāšana laukos būtu izdevīga arī lauku iedzīvotājiem – tā īsumā varētu atstāstīt galveno domu, ko Baltijas valstu meža īpašnieku organizāciju pārstāvji pauda sanāksmē Briselē, 26.jūnijā. Sanāksmi par īpašumtiesību jautājumu organizēja Eiropas Privāto meža īpašnieku konfederācija sadarbībā ar Baltijas valstu meža īpašnieku organizācijām, un no Eiropas Parlameta deputātu puses tajā piedalījās Kārlis Šadurskis un Radvile Morkunaite-Mikuleniene. Lai arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezentācijas iezīmēja atšķirīgas jomas, kas katrā valstī ir visaktuālākās, problēmjautājumu raksturs bija līdzīgs – īpašumtiesību neievērošana, kas aprobežo iespējas saimniekot lauku apvidos.

Lietuvas Meža īpašnieku asociācijas vadītājs Aļģis Gaižutis savā prezentācijā uzsvēra ES Pamattiesību hartas 17. pantu, kas saka, ka „…nevienam nedrīkst atņemt īpašumu, ja vien tas nav jādara sabiedrības interesēs, kā arī gadījumos un apstākļos, kuri ir paredzēti tiesību aktos, ar noteikumu, ka par zaudējumiem laikus izmaksā taisnīgu kompensāciju”. Igauņu meža īpašnieku apvienības vadītājs Prīts Pollumē savā prezentācijā norādīja, ka īpašumtiesības ir zemes apsaimniekošanas stūrakmens. Zemes apsaimniekošana ir vienlaicīgi gan dzīvesveids, gan iespēja dzīvot un izdzīvot laukos. Neskatoties uz to, ka ir Lauku attīstības programma, ja īpašumtiesības netiek respektētas vai arī būtiski aprobežotas, saimniekošanas dzīvotspēja nav iespējama. Prīts Pollumē norādīja uz problēmām aizsargājamo teritoriju izveidošanā – meža īpašnieki  netiek iesaistīti lēmumos par aizsargājamu teritoriju izveidošanu viņu īpašumos. Nav arī skaidrs, vai īpašnieki saņems kompensācijas par aprobežojumiem platībās ārpus NATURA2000 teritorijām.

Latvijas meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks savā prezentācijā uzvēra to, ka zemes īpašniekam ir jābūt iespējai plānot savu saimniecisko darbību ilgtermiņā. Muižnieks norādīja uz faktoriem un tendencēm, kas šobrīd neļauj zemes īpašniekam būt drošam, ka savā īpašumā varēs saimniekot netraucēti un plānot investīcijas, kas nākotnē netiktu apdraudētas. Attiecībā uz dabas aizsardzības vārdā noteiktiem aprobežojumiem saimnieciskai darbībai, tendence ir nenoliedzami pieaugoša. Kā negatīvus faktorus šajā procesā Muižnieks min zemes īpašnieku neiesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, kā arī nepilnības kompensāciju sistēmā, kas nekādā veidā nevairo zemes īpašnieka izpratni par dabas aizsardzību. Piemēram, esošā kārtība, kad meža īpašnieks var pretendēt uz 60 eiro par ha, ja mežs ir NATURA 2000 tīklā, tad gadījumā, ja īpašums ir mazs, tad projekta sagatavošanas izmaksas ir tik lielas, ka neatsver ieguvumu no kompensācijas. Tādēļ daļa meža īpašnieku nemaz nepiesakās uz šo kompensāciju, kas pēc būtības nav pareiza pieeja dabas aizsardzības jautājumu risināšanā.

Semināra noslēgumā Eiropas Parlamenta deputāti Kārlis Šadurskis un Radvile Morkunaite-Mikuleniene pauda atbalstu viedoklim, ka īpašumtiesību ignorēšana nav pieļaujama, kā arī gadījumos, kad īpašumtiesības tiek aprobežotas, īpašniekam ir jāsaņem pienācīga kompensācija par zaudējumiem vai negūtiem ienākumiem.

 

Raksts: “Īpašumtiesību ievērošana – stūrakmens saimniekošanai laukos”, MĪB, publ. 11.07.2013

Avots: www.mezaipasnieki.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *