Eiropas parketa tirgū strauju uzlabojumu tuvākajā nākotnē neprognozē

Vasaras sākumā Eiropas Parketa nozares federācija (FEP) nākusi klajā ar pagājušā gada tirgus pārskatu. Tas gan lielā mērā saskan ar pašas federācijas janvārī pausto prognozi, ka lielākā daļa Eiropas tirgu pagaidām nekādas atkopšanās pazīmes neuzrāda. Tajā pašā laikā kopējā situācija nebūt nav viendabīga un dažādu valstu tirgos vērojamas būtiskas atšķirības.

Kopējais parketa patēriņa apjoms 2012.gadā salīdzinājumā ar 2011.gadu samazinājies par 5,88% līdz 87,5 miljoniem kvadrātmetru. Pieprasījuma apjoms nedaudz palielinājies vien Austrijā, Vācijā un Beļģijā. Pirmajā vietā ar 23,98% joprojām ir Vācija (vairāk nekā 2% pieaugums, salīdzinot ar 2010. gadu), tai joprojām seko Francija, kuras patēriņš gan samazinājies un veido 14,32%. Trešo vietu ar 9,32% spējusi saglabāt Itālija. Triumfa gājienu joprojām saglabā ozola koksnes parkets – tas veido gandrīz 70% no visas patērētās parketa produkcijas. Tropu koksnes popularitāte savukārt krītas, un šāds parkets izvēlēts tikai 6,2% gadījumu. Osis un dižskābardis attiecīgi ar 6,5 un 6,1% ir nākamās divas populārākās koku sugas parketa izvēlē. Kamēr kopējais parketa ražošanas apjoms FEP dalībvalstīs samazinājies par 4,7% līdz 68 266 133 m2, ražošanas apjoms Eiropā (FEP valstis + valstis ārpus FEP) 2012. gadā sasniedza aptuveni 75 miljonus kvadrātmetru. Ražošanas apjoma pieaugums novērots Polijā un Beļģijā, pārējās valstīs situācija labākajā gadījumā saglabājās nemainīga. Apjoma ziņā līderpozīcijās ar 18,97% joprojām ir Polija, tai seko Vācija ar 15,24%, un pirmo trijnieku noslēdz Zviedrija ar 13,3%.

Sliktā tirgus situācija daudzus ražotājus ir padarījusi bažīgus, un atsevišķi uzņēmumi pat pieņēmuši stratēģisku lēmumu pārvietot ražošanas infrastruktūru uz Eiropas valstīm ārpus FEP teritorijas. Jāatzīmē,

ka šāda tendence bija vērojama arī iepriekšējos gados. Kas attiecas uz saražotā parketa veidiem, attiecība starp tiem saglabājusies līdzīga kā 2010. un 2011. gadā. Pirmo vietu ar 78% tirgus daļu stabili ieņem daudzslāņu parkets, kam ar 20% seko masīvkoksnes parkets, savukārt mozaīkas veida parkets no kopējā saražotā apjoma aizņem vien 2%.

Kas attiecas uz nākotnes prognozēm, FEP savā ziņojumā ir ļoti piesardzīga. Tā atzīmē, ka, ņemot vērā nestabilo ekonomisko situāciju Eiropā, kad pat vadošās finanšu institūcijas un Eiropas Komisija savas nākotnes prognozes pārskata ik nedēļu, ir grūti pārliecinoši paredzēt parketa tirgus attīstību. FEP atzīst, ka pēdējās tirgus indikācijas visdrīzāk liecina, ka priekšā joprojām gaidāmi izaicinājumu pilni laiki. Daudz kas esot arī atkarīgs no situācijas būvniecības nozarē, kā arī iespējas cilvēkiem, īpaši jauniešiem, tikt pie viegli pieejamiem hipotekārajiem kredītiem. Tāpat svarīga esot situācijas uzlabošanās darba tirgū un ar to saistītā patērētāju pārliecība par stabilitāti. Tajā pašā laikā FEP uzsver, ka parketa nozare Eiropā kopš ekonomiskās krīzes sākuma 2008. gadā ir parādījusi, ka spēj būt pietiekami elastīga, lai tiktu galā ar pēdējo gadu bēdīgo tirgus situāciju. Nozare ir spējusi nosargāt savu tirgus daļu starp konkurējošiem grīdas segumu risinājumiem un nepārtraukti attīsta savu produkciju gan tehniski, gan no dizaina viedokļa, lai parketa piedāvājums gala patērētājiem būtu aizvien pievilcīgāks.

 

Raksts: “Eiropas parketa nozares pārskats”, Gatis Miško, skat. 30.07.2013

Avots: Žurnāls “Baltijas Koks”, Jūlijs, Nr.7 (155) 2013

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *