Somijas mežu īpašniekiem lielākas iespējas izvēlēties apsaimniekošanas modeli

Anna Rakemā, Somijas Meža Dienesta Mežsaimniecības direktore saka, ka jaunais likums izmaina perspektīvu no nacionālās ekonomikas uz meža īpašnieka individuālajiem mērķiem. Viņa skaidro, ka nav šaubu par to, ka jaunais Meža likums, kas stāsies spēkā 2014.gadā ir vēsturisks pagrieziens vairākos aspektos. Jaunā  Meža likuma izstrādes skatījums ir meža īpašnieka mērķu sasniegšana  mežā  – vai nu tā būtu koksnes vai melleņu ieguve.

Esošais Meža likums, kurš ir spēkā kopš 1997.gada, kā arī vēl iepriekšējie likumi ir vairāk vērsti uz sabiedrības interesēm. Mērķis  ir bijis palielināt koku augšanas gaitu, koksnes krāju mežos tādējādi nodrošinot labumu tautsaimniecībai, ko dod kokapstrādes nozare.

Pēc Rakemā domām, vislielākās izmaiņas jaunajā likumā ir ciršanas  vecuma atcelšana. Šobrīd kokiem ir jāsasniedz noteikts vecums, pirms  tos drīkst cirst. Turpmāk meža īpašnieki varēs cirst kokus, kad to  vēlēsies. Tāpat arī ir palielināts to koku sugu klāsts, kurus drīkst  izmantot meža ieaudzēšanā, tomēr šajā sarakstā ir tikai vietējās  izcelsmes koku sugas. „Cilvēki savā īpašumā drīkst darīt ko vēlas,  kamēr tiek nodrošināta veiksmīga meža atjaunošana,” paskaidro Rakemā. Jaunais likums pieļauj saimniekošanu pēc mūžīgā meža principa visos mežos. Praktiski līdz šim brīdim tas bija iespējams īpašās  teritorijās, piemēram, mežos ar ainavisku vērtību. Šobrīd visplašāk  izmantojamā meža audzēšanas metode ir audzēt mežu vienvecuma audzēs,  kuras tiek atjaunotas rotācijas perioda beigās. Mūžīgā meža audzēšanas  princips paredz koku ciršanu mazākos apjomos, bet iespējams biežāk.  Meža īpašniekam būs jāpaziņo Meža dienstam par iecerēto meža  audzēšanas un ciršanas veidu – vai plānotā ciršana notiks pēc  nepārtrauktā meža principa vai ar vienreizēju koksnes ieguvi no audzes.

Rakemā uzskata, ka izmaiņas likumdošanā dažādos meža struktūru. Tomēr izmaiņas nenotiks ātri. Katru gadu tikai divos līdz trīs procentos no visas Somijas mežu platības notiek kopšanas vai galvenās cirtes. Ir izteiktas bažas par to, ka pieļaujot mūžīgā meža principu,  palielināsies strīdu skaits. Līdz šim saimniekošana pēc mūžīga meža  principa nav izmēģināta, kā arī nav vadlīniju mazizmēra cirtēm vai  saimniekošanai pēc mūžīgā meža principa. Meža dienests tāpat paliek  institūcija, kas lemj, vai ciršana atbilst likumam. Rakemā pieļauj, ka  varētu palielināties strīdu skaits par to, kā tiek veikta ciršana vai  par paliekošās cirsmas vietas kvalitāti. Viena no identificētām  problēmām ir tāda, ka meža īpašniekam nav skaidra priekšstata, kāds  izskatīsies mežs pēc ciršanas. Jaunais likums pieļauj, ka mežs var būt  retāks pēc mūžīgā meža saimniekošanas principa nekā pēc tradicionālās  krājas kopšanas cirtes. Lai noteiktu, vai ir atstāti pietiekami daudz  koku, tiek veikts aprēķins par atstāto koku šķērslaukumu. Rakemā  skaidro, ka, ja paliekošā audze atbilst likumdošanas normās  noteiktajam minimālajam šķērslaukumam, tad mežs izskatīsies retāks  nekā ir ierasts līdz šim.

Jaunais likums tāpat arī ietekmēs Meža dienesta uzraudzības praksi, vadlīnijas un formas. Šobrīd Meža dienests uzrauga, vai mežs ir sasniedzis atbilstošo ciršanas vecumu, vai tiek izmantota atbilstoša ciršanas metode un vai ciršana tika veikta atbilstoši likuma normām. „Turpmāk mēs pārbaudīsim tikai, vai ciršana bijusi likumīga. Attiecībā  uz jaunaudzēm mēs šobrīd uzraugām, vai mežs ir veiksmīgi atjaunots.  Jaunais likums paredz mums uzraudzīt, vai stādiņi ir dzīvotspējīgi”,  Rakemā raksturo izmaiņas.

 

Raksts: “Somijā jauns Meža likums. Meža īpašniekiem lielākas iespējas izvēlēties apsaimniekošanas modeli”, Meža īpašnieku biedrība, publ. 01.08.2013

Avots: http://www.mezaipasnieki.lv/lv/jaunumi/somij%C4%81_jauns_me%C5%BEa_likums/

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *