Nākotnē izstrādājumu un uzņēmumu ekoloģiskās pēdas nozīme pieaugs

Pagaidām vēl izstrādājumu un uzņēmumu ekoloģiskās (CO2) pēdas nospiedums vairāk tiek uztverts kā ziņkārības objekts, taču perspektīvā tas varot arī pārvērsties par sava veida mārketinga instrumentu cīņai ar konkurentiem. Situācijā, kad Eiropas sabiedrības daļa vēlas dzīvot pēc iespējas „zaļāk”, samazinot dažādu resursu patēriņu, nebūtu liels pārsteigums, ja ideja par ekoloģiskā nospieduma jeb CO2 pēdas noteikšana sākotnēji daļai produktu, vēlāk par katram uzņēmumā atsevišķi kļūtu par teju vai obligātu prasību, lai tos ne tikai pirktu konkrētā pircēju grupa, bet tie arī varētu tikt piedāvāti tirgū. Zaļie Eiropā ir spēcīga kustība, un tiem ir savi domubiedri ietekmīgās ES struktūrās, turklāt saasinātas konkurences apstākļos lieliem tirgus spēlētajiem var rasties kārdinājums to pārdalīt ar sava veida īpašajiem zaļajiem sertifikātiem. Latvijai ir jābūt modrai un jāseko līdzi visām iespējamām sāda veida kustībām un idejām. Latvijā jau ir sava veida mācība, kad 90.gada vidū runāja par FSC mežsaimniecības, piegāžu ķēžu un kokrūpnieku sertifikāciju – daudziem šķita, ka tas mūs neskars, tomēr viss notika kosmiskā ātrumā. Līdz ko parādīt’jās tirgotāji, kuri vēlējās iegādāties koksnes izstrādājumu ar FSC logo, jo pircēji tos pieprasot. Ļoti nopietni uz to jāskatās arī citā aspektā, jo šādu ekoloģiskās pēdas nospiedumu jau ir izrēķinājos Skandināvijas meža nozares koncerns „Stora Enso”.

Vakar FSC, šodien PEFC sertifikāts, bet rīt tikpat labi var būt CO2 pēdas nospiedums. Šādai tendencei ir divi aspekti – piespiest ražotājus samazināt CO2 emisijas apmērus un vienlaikus vērst patērētāju uzmanību uz mazāk CO2 radošu produktu lietošanu. Latvijai šajā jomā problēmām nevajadzētu būt, taču, iespējams svarīgāka par reālo situāciju dabā ir pareiza dokumentācija, metodika, aprēķini, jo īpaši spēja pierādīt savu „zaļumu”. Ekoloģiskās pēdas nospiedumu rēķināšana un pat produkcijas marķēšana ar tās lielumu var būt ne tikai spiediens to samazināt un meklēt risinājumus izmaksu samazināšanai. Šai tendencei var būt divi attīstīabs virzieni. Viens, kad katram produktam ir marķējums ar to, kādam taupības līmenim tas atblist. Otrs, kad sabiedrība apzinās – dabas resursi nav izsmeļami, un ikdienā jācenšas izvēlēties tos produktus un pakalpojumus, kuriem CO2 pēdas būtu pēc iespējas mazāka.

 

Raksts „ CO2 pēda – tirgus ierocis vai zaļā ekonomika”, Laikraksts „Dienas Bizness”, publ. 12.08.2013

Avots: „Dienas Bizness”, Nr.140 (4545), S.Knipše, M.Ķirsons, 12.lpp

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *