Kurināmās koksnes patēriņš vietējā tirgū palielinās

Patlaban Latvijā kā kurināmo koksni iedzīvotāji visvairāk izmanto malku, ik gadus, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, nokurinot aptuveni 4,5 milj. m3. Tomēr mājsaimniecībām malkas tirgū aizvien sīvāk būs jākonkurē ar uzņēmumiem, kas šos atjaunojamos resursus izmantos gan elektrības, gan siltuma ražošanā.

SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” (“MeKA”) veiktais enerģētiskās koksnes produktu tirgus monitorings liecina, ka tuvāko divu gadu laikā pieprasījums pēc kurināmās koksnes īpaši augs rūpniecības un pārveidošanas sektoros, kas attīsta savas jaudas, pat pārsniedzot iepriekš plānotos ražošanas apjomus. “MeKA” direktora vietnieks Kārlis Būmanis: “Kurināmās koksnes patēriņš agrāk prognozētos daudzumus krietni pārsniedzis. Pērn darbu sāka septiņi jauni objekti, no kuriem daļa nodota ekspluatācijā agrāk, nekā bija plānots, un ar jaudām, kas pārsniedza sākotnēji deklarētās, tāpēc pērn kurināmās koksnes patēriņa pieauguma temps pārsniedza iepriekš plānotos apjomus gandrīz par 300 000 m3.”

Lielāko daļu – gandrīz 70% no papildus patērētajiem kubikmetriem – izmantoja kokrūpniecības uzņēmumos, otrajā vietā atstājot apjomus, kas patērēti siltuma un elektroenerģijas koģenerācijas stacijās. Jaunās siltuma ģenerācijas stacijas un katlumājas 2012. gadā patēriņa apjomus palielinājušas tikai par 2%. Tomēr K. Būmanis secina, ka situācija kurināmā koksnes patēriņā mainīsies un tā pieaugums nākotnē būs saistīts tieši ar jaunajām siltuma un elektroenerģijas koģenerācijas stacijām. Jau 2015. gadā tās veidos lielāko daļu no papildu pieprasījuma, patēriņam pieaugot par 
677 000 m3 enerģētiskās koksnes. Līdz ar to 2015. gadā kopējais kurināmās koksnes patēriņš pārveidošanas sektorā salīdzinājumā ar 2015. gadu pieaugs gandrīz divas reizes un tuvosies diviem miljoniem kubikmetru. Arī rūpniecībā izmantojamās kurināmās koksnes apjoms kāps, bet ne tik strauji – par 34%. Neskatoties uz to, monitoringa veicēji izejvielu trūkumu neparedz, jo to varēšot kompensēt, mazāk eksportējot un apgūstot līdz šim neizmantotus resursus. Taču kurināmās koksnes eksporta novērtējums ir atšķirīgs pat CSP departamentos. Pēc energobilances datiem, 2011. gadā koksnes biomasas eksporta apjoms sastādīja 1,4 milj. m3, bet pēc eksporta statistikas, malkas eksports vien pārsniedza 1 milj. m3 un šķeldas eksportētas 2,9 milj. m3  apjomā. Savukārt pēc Satiksmes ministrijas datiem, 2011. gadā ostās tika pārkrauti 2,4 milj. m3 šķeldu.

Dati, kas iegūti no CSP 2012. gadā, nepārprotami liecina, ka kurināmās koksnes eksports pārorientējas uz vietējo tirgu, malkas eksportam samazinoties par 51%. Tas nozīmē, ka vietējā tirgū pērn atstāti vismaz 500 000 m3 koksnes. K. Būmanis uzsver – tā ir laba ziņa meža īpašniekiem, jo, augot pieprasījumam, šķeldotāji brauks pakaļ savākt arī nelielus daudzumus mežizstrādes atlieku – arī zarus un galotnes, ko patlaban ne vienmēr ir iespējams pārdot. Tā kā cirsmu atliekas pārstrādās vietējās firmas, šajā tirgū kā piegādātāji savu nišu varēs atrast arī tie uzņēmēji, kas nespēj ielauzties eksporta tirgū.

 

Raksts: “Kurināmai koksnei aug vietējais patēriņš”, Anita Jaunbelzere, laikraksts ‘Latvijas Avīze’, publ. 19.08.2013

Avots: www.la.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *