Latvijas galvenā dabas resursa – koksnes un tās apstrādes potenciāls

„Vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas aizņem mežs, kas ir valsts nozīmīgākais dabiskais atjaunojamais resurss. Tā ekonomiskajai atdevei ir būtiska loma valsts attīstībā. Attīstot meža nozari Latvijā, mēs varam iegūt enerģētisko neatkarību, piemēram, vismaz daļēji atsakoties no importētā kurināmā,” runājot par pozitīvo potenciālu, kā varam izmantot savu galveno dabas resursu koksni un tās apstrādi, uzsver Latvijas Valsts koksnes un ķīmijas institūta direktors un pētnieks Uģis Cābulis. Pozitīvs signāls ir arī vēl pavisam nesen prezentētais biedrības «Baltijas inovatīvo pētījumu un tehnoloģiju infrastruktūra» pētījums, kur Uģa Cābuļa pārstāvētajā nozarē zinātnieki ir novērtēti kā vieni no konkurētspējīgākiem, kur Latvijai ir jāattīsta sava kompetence arī nākamajā ES plānošanas periodā 2014.-2020.gadā. Tas ļauj pamatoti lepoties ar to, ka Latvija uz citu Baltijas jūras reģiona valstu fona šajā nozarē izskatās labi.

Latvijas mežs nav tikai apaļkoki un mēbeles – no koksnes var iegūt daudz dažādus blakusproduktus, ko tālāk attīstīt un izmantot. Turklāt Latvijas zeme un klimatiskie apstākļi ir pateicīgi, lai arvien vairāk attīstītu mežsaimniecību un iegūtu koksni. Bet ar nosacījumu, ka tas tiek darīts prasmīgi un, izmantojot tos kokus, kas sasnieguši atbilstošo ciršanas vecumu.

Latvijas Valsts koksnes un ķīmijas institūta ieguldījums koksnes izpētē ir pierādījums tam, ka meža nozarei Latvijā ir jāpievērš pastiprināta uzmanība. Turklāt tas ir komplekss bizness, kas ietver ne tikai koksni, bet arī tās blakusproduktus, no kuriem var radīt unikālas lietas – sākot no inovatīviem celtniecības materiāliem, beidzot ar dažādām vielām, ko iegūst un var lietot vissmalkākajā parfimērijā, medicīnā un pat kosmosa apguvē, radot koksnei bieži pieminēto, bet maz izprasto pievienoto vērtību. Runājot par koksnes blakusproduktiem un no tiem radītajām lietām, nevar nepieminēt kokogles, kurām ir augstvērtīgi eksporta rezultāti. Institūtā ir izstrādāta oriģināla metodika kokogļu ražošanai; pateicoties tai, uzņēmumi var piedāvāt eksportspējīgu produkciju. Jāpiebilst, ka arī daudzi citi produkti, piemēram, medikamenti un celtniecības materiāli ir izauklēti institūta telpās un tagad tos piedāvā tādi uzņēmumi kā «ZRU Medicamina», «Silvanols», «Ritols» un citi.

Aplūkojot zinātniskos risinājumus, kas radīti institūtā, Uģis Cābulis min arī dabai draudzīgs koksnes apstrādes veids, kas aizsargā to no ārējās vides ietekmes. Tas ir īpaši svarīgs, ja nākotnē vēlamies dzīvot dabai draudzīgi, kā to dara, piemēram, Zviedrijā, kurā jau tagad tiek būvētas daudzstāvu koka ēkas. Idejas realizācijas epicentrs ir nelielā Vaksjo (Växjö) pilsēta, kura tiek dēvēta par zaļāko Eiropas pilsētu. Tur politiķi ir nolēmuši, ka celtniecībā teju visur ir jāizmanto koks. Arī mums ir visas iespējas sekot šim pozitīvajam piemēram.

Latvijas koksnei vienmēr būs noiets – gan būvmateriālu, gan mēbeļu, gan kompleksās pārstrādes tirgū, pārliecināts Uģis Cābulis. Protams, dažkārt mēs atduramies pret sabiedrības viedokli, ka mežus nedrīkst aiztikt, taču Latvijas zinātnes prāti jau sen ir pierādījuši, ka šo nozari var un vajag attīstīt. Un kādēļ mums būtu jālaiž vējā savi resursi, tos laikus nenovācot un vienkārši sapūdējot mežā, ja laikus izmantojot tos varam nopelnīt, kļūt neatkarīgāki un nest Latvijas vārdu pasaulē?

 

Raksts: “Kas kopīgs Latvijas mežiem un kosmosam?”, Uģis Cābulis, Latvijas Valsts koksnes un ķīmijas institūta direktors, pētnieks, publ. 29.08.2013

Avots: http://www.apollo.lv/zinas/kas-kopigs-latvijas-meziem-un-kosmosam/592636

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *