Mednieki aicina zemniekus sadarboties un slēgt līgumus

Lai ierobežotu meža zvēru postījumus sējumos, zemniekiem būtu jāļauj izpļaut šaušanas stigas un uzstādīt savos laukos medību torņus. Saskaņā ar Medību likumu zemnieks uz kompensāciju par postījumiem var cerēt tikai tad, ja iepriekš veicis visus pieejamos meža zvēru atbaidīšanas pasākumus.

“Medību likums nosaka, ka medību tiesības Latvijā pieder zemes īpašniekam. Un zemes īpašnieks var medīt pats vai nodot šīs tiesības kādam citam – tā ir viņa brīva izvēle. Cita lieta, ka medījamie dzīvnieki nav ne koks, ne kartupelis, ko var izaudzēt kvadrātmetrā vai hektārā. Viņi pārvietojas un, protams, kādā brīdī būs uz zemnieka lauka. Un nav pieļaujams, ka tajā brīdī, kad dzīvnieks tur sper kāju, viņam tiek parakstīts nāves spriedums,” uzskata Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis. Lai samazinātu meža zvēru postījumus lauksaimniecībā, J. Baumanis aicina uz savstarpēju komunikāciju: “Savā starpā ir jāsarunājas, tad postījumi būs mazāki.” To pierādot veiksmīgā pieredze Koknesē, Valkā, Cēsīs, kur nodibinātas pašvaldības, lauksaimnieku, mežsaimnieku un mednieku kopīgas komisijas, kas lemj par medību limitiem un aizsardzības pasākumiem.

Saskaņā ar Medību likumu mednieks zemnieka laukos drīkst medīt tikai tad, ja ir saņēmis atļauju, taču Latvijā vēl joprojām ir daudzas platības, par kurām līgumi ar medniekiem netiek slēgti. Ir īpašnieki, kas paziņo, ka viņi principā ir pret medībām, ir īpašnieki, kas dzīvo Rīgā, Amerikā vai kur citur un nav sasniedzami, lai noslēgtu līgumus. Un arī tādi gadījumi, kad īpašnieks ir noslēdzis līgumu ar lauksaimnieku par lauksaimniecības zemes nomu, bet ar medniekiem līgumu atsakās slēgt. “Šādā gadījumā meža zvēri lauksaimniekam nodara postījumus, bet mednieks tur kāju nevar spert,” piebilst Mednieku savienības vadītājs. Viņš uzsver, ka arī medniekiem ir jāmainās un šobrīd viņi tiek apmācīti, kā medīt pareizāk. Piemēram, lielākos postījumus ziemas rapšos nodara tieši jaunie dzīvnieki un staltbriežu govis, tāpēc vairāk būtu jāmedī mātītes, lai nebūtu tik liels pieaugums. Diemžēl rodas problēma, ja rapši ir kādā atsevišķā, nelielā laukā, nevis lielās teritorijās, tad dzīvnieki uz tā koncentrējas no plašas apkārtnes. “Un šī koncentrēšanās notiek tad, kad beidzas medību sezona. Mēs nevaram pieļaut, ka februārī, martā, kad brieži ir sanākuši uz lauka, vienīgais risinājums ir viņus apšaušana. Ir jādomā un jāsadarbojas jau sezonas laikā, jāplāno, vai nav vairāk jāmedī teļi un govis,” uzsvēra Latvijas Mednieku savienības vadītājs.

 

Raksts: Mednieki aicina zemniekus slēgt līgumus, Gundega Skagale, ‘Latvijas avīze’, publ. 27.08.2013

Avots: www.la.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *