Otrajā pusgadā zāģbaļķu pārdošanas cenas saglabājušās praktiski nemainīgas

Neraugoties uz ciršanas apjomu kritumu valsts mežos un līdz ar to saasināto konkurenci zaģbaļķu tirgū, to cenas joprojām ir 2005. – 2006. gada līmenī. Par to liecina valsts mežu apsaimniekotāja AS “Latvijas valsts meži” (lielākais zāģbaļku ražotājs un pārdevējs Latvijā) dati par izsoļu rezultātiem šā gada otrajam pusgadam. Šādu situāciju uzņēmēji skaidro ar to, ka kokrūpnieki šobrīd vairāk domā par atbilstošu peļņas līmeni, nevis nopirkto pārstrādāto kubikmetru daudzumu, turklāt 2007. – cenu rekordgadā – cenu līmenis bijis neatbilstošs koksnes izstrādājumu realizācijas cenām.

Vislielākais spiediens tirgū ir tieši uz skujkoku zāģbaļķiem, tāpēc nav pārsteigums, ka egles un priedes zaģbaļķu pārdošanas cenas šā gada otrajā pusgadā salīdzinājumā ar pirmo pusgadu saglabājušās esošajā līmenī. “Neliels cenu kāpums ir egles zāģbaļķiem – par 0,6%, priedes zāģbaļķiem – par 1,7%, kas atspoguļo situāciju zāģmateriālu tirgū,” skaidro AS “Latvijas valsts meži” Koksnes produktu ražošanas un piegādes direktors Andris Balodis. Arī vidējā skujkoku zāģmateriālu eksporta cena kopš gada sākuma ir mēreni kāpusi. “Dati rāda, ka priedes un egles zāģbaļķu cenas šogad pieaug arī Igaunijā un Lietuvā, jo situācija būvniecībā pasaulē liecina par atgūšanos un ļauj prognozēt stabilu zāģmateriālu noietu tirgu šogad,” skaidro A. Balodis. Interesanti, ka  egles sīkbaļķu 10 – 13,9 cm cena pēc ievērojama kāpuma 2013.gada pirmajā pusgadā samazinājusies par 6%. Savukārt priedes pirmās šķiras zāģbaļķu cenu tālāka lejupslīde skaidrota ar gatavās produkcijas cenu kritumu līmētās produkcijas noieta tirgos.

Citāda aina paveras apses zāģbaļķu segmentā, kur cenas otrajā pusgadā sarukušas par 6%. “Cenu svārstību iemesli LVM pārdošanas rezultātos nav skaidrojami ar kādām pārmaiņām lapu koku zāģmateriālu noieta tirgos, bet gan ar pieprasījuma/piedāvājuma izmaiņām īstermiņa darījumos baļķu tirgū,” skaidro A. Balodis.

Koksnes tirdzniecības SIA “Aca Timber” valdes loceklis Armands Apfelbaums pārliecināts, ka skujkoku zāģbaļķu deficīts tikai pieaugs, kam par iemeslu ir ne tikai iepriekšējos gados veiktās investīcijas skujkoku pārstrādes efektivizācijā, bet arī fakts, ka šis resurss ir pieprasīts ne tikai Igaunijā un Lietuvā, bet arī Zviedrijā, ko papildina ķīniešu uzpircēju aktivitātes.

 

Raksts: “Zāģbaļķu cenas stāv uz vietas”, Māris Ķirsons, Dienas Bizness, publ. 06.09.2013

Avots: Laikraksts “Dienas Bizness”, Nr. 155 (4560)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *