Hibrīdapse – potenciāls papildu resurss kokapstrādei un enerģētikai

Ātraudzīgi apšu hibrīdi ir pensijas fonds zemes īpašniekiem, potenciāls resurss kokapstrādei, papīrrūpniecībai, šķiedru ražošanai un enerģētikai. Latvijas mežzinātnieku radīto hibrīdapšu nākotnes potenciālu novērtējuši ne tikai vietējie zemes īpašnieki, bet arī ārvalstu mežsaimniecības uzņēmumi, jo sevišķi kaimiņi no Lietuvas.

Pirmsākumi vietējās un Amerikas apses krustošanai meklējami vēl pagājušā gadsimta vidū, tomēr uz komerciālām sliedēm zinātnieku darbs ir nolikts šā gadsimta sākumā, kad pie Latvijas valsts mežzinātnes institūta „Silava” zinātnieku veidojuma komercializācijas ķērās valsts AS „Latvijas valsts meži” stādu audzēšanas struktūrvienība ‘Sēklas un stādi’ savukārt zemes īpašnieki ieguva apsi, kas salīdzinājumā ar parasto apsi ir ātraudzīgāka un izturīgāka pret dažādām slimībām. Līdz šim gan teju viss izaudzētais tiek eksportēts uz Lietuvu. Šāda situācija izveidojusies nevis vietējo mežsaimnieku pasivitātes, bet kaimiņvalstī atvēlētā dāsnā atbalsta dēļ. „Lietuvā atbalsta maksājumi apšu hibrīdiem ir aptuveni 3000 eiro/ha, un par to jau var ne tikai pienācīgā kvalitātē paveikt visus mežsaimnieciskos darbus un iežogot teritoriju, bet pat zemi nopirkt, kur to visu darīt,” stāsta LVM Sēklas un stādi direktors Guntis Grandāns.

Hibrīdapses aug ātri, apliecina „Silava” izmēģinājuma stādījumu rezultāti bijušajās lauksaimniecības zemēs, kur 15 gadu vecas hibrīdapses vidējais caurmērs ir 19 cm, iespaidīgākās – 27 cm, bet augstums – 19,5 līdz 23 m. Vidējā potenciālā krāja eksperimenta platību attiecinot uz ha, 15 gadu vecumā ir 230 kubikmetru. Tiesa, pievēršoties apšu hibrīdu audzēšanai, jāņem vērā vairāki aspekti: rūpīga augsnes sagatavošana pirms plantācijas ierīkošanas un ikgadēja kopšana sākotnējā posmā. Turklāt atšķirībā no bērza hibrīdapse garšo visiem meža zvēriem, kas esot vislielākais trūkums. „Atbilstoši audzēšanas mērķim jāizvēlas sākotnējais koku skaits, pareiza augsnes sagatavošana un plānotie plantācijas aizsardzības un kopšanas pasākumi,” iesaka meža selekcijas pētnieks Mārtiņš Zeps. Piemēram, zāģbaļķu plantācijā koku skaits svārstās no 500 līdz 700 gab./ha ar rotācijas laiku 20 līdz 30 gadi un iegūstamās koksnes apjomu 300 līdz 400 m3/ha. Vairāki aptaujātie kokrūpnieki hibrīdapsi uzskata par papildu koksnes resursu avotu. „Vispirms gribētu pārzāģēt vienu hibrīdapses zāģbaļķi, pamēģināt apstrādāt iegūtos zāģmateriālus un tad sniegt atbildi par tās izmantošanu,” skaidro SIA „Ošukalns” valdes priekšsēdētājs Aigars Nitišs. Viņaprāt, ja viss ir tāpat kā ar parasto apsi, tad uzņēmums būs atvērts hibrīdapses pārstrādei.

 

Raksts: “Hibrīdapse – stute pensijai, iespēja rūpniekiem”, Māris Ķirsons, Dienas Bizness, publ. 10.09.2013

Avots: Laikraksts “Dienas Bizness”, Nr.157 (4562)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *