Valsts meža dienests – pirms divdesmit gadiem un tagad

Rīt, 20.septembrī, Valsts meža dienests svin savu divdesmito dzimšanas dienu. Piedzīvojuši nemitīgas reformas, atlaišanas un mežniecību likvidēšanu, šo zīmīgo dienu meža darbinieki beidzot sagaida bez optimizācijas stresa.

Tā kā pirms divdesmit gadiem dienesta cilvēkiem bija citi pienākumi, tad šobrīd esošais nodarbināto skaits – 360 mežziņi un vecākie mežziņi – nav salīdzināms ar tolaik esošajiem 2000 mežsargiem, tāpēc, runājot par spēju tikt galā ar visiem darbiem, Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Andis Krēsliņš izmaiņas vērtē īsāka laika perioda griezumā. „Protams, divi var paveikt vairāk nekā viens. Taču arī viens tehniski labi nodrošināts darbinieks var padarīt daudz. Tāpēc uzraudzība mežā šobrīd ir labāka nekā pirms diviem gadiem. Tagad Valsts meža dienestā visiem, kuriem tas nepieciešams darbam, ir dienesta transports un degviela, lai mēnesī nobrauktu 1600 kilometrus. Katram ir arī pārnēsājams dators un digitālās pozicionēšanas iekārta,” norāda A. Krēsliņš. Statistika nepārprotami liecina, ka arī pārkāpumu mežā kļuvis mazāk. Agrāk bija ļoti daudz pārkāpumu, saistīti ar meža atjaunošanu un kopšanu. Šobrīd, kad šiem darbiem meža īpašnieki var izmantot Eiropas Savienības fondu naudu, pārkāpumu skaits neatjaunota vai nekopta meža dēļ krasi samazinās. Tāpat statistikai par labu nākušas izmaiņas likumos – agrāk meža īpašnieks savā īpašumā malkai gadā varēja nocirst līdz desmit kubikmetriem sauso un vēja gāzto koku, bet šodien šādu ierobežojumu attiecībā uz bojātajiem kokiem nav.

Runājot par ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveidi, A. Krēsliņš norāda, ka iepirkumi ir veikti un jau vairāk nekā pusgadu notiek šīs sistēmas teorētiskā izstrāde. Pavisam drīz notiks arī pirmie praktiskie izmēģinājumi. Reāli sistēma varētu sākt darboties nākamā gada beigās. Tad visi kartogrāfiskie materiāli un aprakstošie dati būs sasaistīti. Līdz ar to darbs mežā kļūs vieglāks gan dienestam, gan meža īpašniekiem. „Šobrīd kartogrāfiskie dati jāmeklē vienā vietā, bet pārējās datu bāzes ir citā vietā, tas aizņem laiku. Ja mums izdosies savu informatīvo bāzi sasaistīt ar Dabas aizsardzības pārvaldes datiem, Latvija šajā ziņā būs ļoti labā situācijā,” skaidro A. Krēsliņš.

Valsts meža dienestā A. Krēsliņš strādā kopš tā dibināšanas, tāpēc var raksturot, kāds bija meža darbinieks pirms divdesmit gadiem un kāds tas ir šodien. „Toreiz un tagad – tās ir divas pilnīgi atšķirīgas struktūras,” stāsta A. Krēsliņš. „Toreiz mežniecības pilnībā apsaimniekoja mežu un mežsargs mežā darīja visu. No stādīšanas līdz ciršanai. Apgaitas bija 2000 hektāru. Mežsargam nebija ne dienesta transporta, ne degvielas, ne formastērpa. Izglītība – lielākoties vidējā speciālā. Instrumenti – mērlente un dastmērs. Mežniecībās rakstīja ar rakstāmmašīnām. Šodien visiem mežziņiem ir augstākā izglītība. Visi prot strādāt ar datoriem. Visi ir nodrošināti ar moderniem mērinstrumentiem, par kādiem mēs toreiz nesapņojām, jo nebijām tādus nemaz redzējuši.”

 

Raksts: “Solījumi turēti, koferi izpakoti”, Anita Jaunbelzere, laikraksts ‘Latvijas Avīze’, publ. 10.09.2013

Avots: www.la.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *