Kvalitatīvas un ekoloģiskas – guļbūves

Cilvēkiem ir tieksme arvien tiekties uz jaunām tehnoloģijām, materiāliem, jaunievedumiem, taču nereti izrādās, ka tieši gadiem pārbaudītās vērtības ir tās stabilākās un noderīgākās. Vismaz par guļbūvēm to var apgalvot droši. Protams, laika gaitā guļbūvju celtniecība kļuvusi ātrāka un vienkāršāka, taču būtība nav mainījusies – tās ir kvalitatīvas un ekoloģiskas koka mājas, par kurām īpaši daudz zina pastāstīt SIA “SS-Būve” direktors Sergejs Štāls, kuram tad arī jautāts, kāda ir mūsdienīga un kvalitatīva guļbūve.

 

Kā laika gaitā mainījusies guļbūvju būvniecība?

Mūsdienās guļbūvju izvēle ir ievērojami plašāka, nekā, piemēram viduslaikos. Ir pieejamas gan tradicionālas guļbūves, gan mehāniski ražotas. Koku apstrādes tehnoloģijas ir attīstījušās, tāpēc tiek piedāvātas arī koka ēkas no frēzētiem, virpotiem vai cilindrētiem baļķiem, kuri tiek ražoti rūpnieciski, bet vienlaikus savu vietu saglabā arī ar rokām darinātas guļbūves, kuru tapšanā tiek ievērotas senču tradīcijas.

 

Kuras no tām ir labākas – rūpnieciski vai ar rokām gatavotās?

Par to mūsdienās ir patiešām daudz diskusiju. Es uzskatu, ka būtiskākais abos šajos gadījumos ir nevis guļbūves tips, bet gan kvalitāte.

 

Vai guļbūvēm mainās arī modes tendences? Kādas šobrīd varam uzskatīt par aktuālākajām?

Modes tendences guļbūvju ražošanu īpaši neietekmē, lielāka nozīme ir cilvēka gaumei. Virpotas un frēzētas guļbūves lielākoties izvēles moderni cilvēki, kam patīk mūsdienīgi interjeri, savukārt cirstas guļbūves lielākoties patīk cilvēkiem, kuri ciena klasiskas vērtības. Katra cirstā guļbūve ir vienīgā tāda pasaulē un otru tieši tādu pašu uzbūvēt nav iespējams, jo koksnes raksti, atzarojumi un raksti ir neatkārtojami.

 

Cik resnus baļķus izvēlēties, lai šādā namā varētu dzīvot visu gadu?

Saskaņā ar būvnormatīviem, dzīvojamo ēku ārsienu biezums nedrīkst būt mazāks par 300 milimetriem, taču daudzi cilvēki dzīvo koka mājās ar uz pusi plānākām sienām un par aukstajām ziemām nesūdzas. Kā jau iepriekš minēju, ļoti liela nozīme ir ēkas būvniecības kvalitātei. Piemēram, Sibīrijā vai Kanādā klimats ir ievērojami aukstāks, nekā Latvijā, taču cilvēki 80% gadījumu izvēlas dzīvot tieši guļbūvēs. Pētījumos ir pierādīts, ka -48 grādu salā 20 cm koka sienai izsalšanas līmenis ir tāds pats, kā 100 centimetru biezam ķieģeļu mūrim. Koksne skaitās viens no siltākajiem materiāliem.

 

Ar ko un kā apstrādāt koku, lai guļbūve kalpotu ilgi un izskatītos labi?

Galvenais ir neatstāt guļbūves ārsienas neapstrādātas, jo tās var sākt pelēt, veidosies trupe. Veikalos ir nopērkamas dažādas ekoloģiskās krāsas, eļļas, vaski un glazūras – tie visi būtībā pilda vienu funkciju- aizsargā koksni. Uzskatu, ka ražotāja nosaukumam šeit nav izšķiroša nozīme, svarīgāk ir pareizi veikt darbus.

 

Kas tad ir biežākās kļūdas, ko šajā ziņā mēdz pieļaut būvnieki?

Liela kļūda ir krāsot svaigi uzbūvētu guļbūvi, zaļus baļķus ar mitruma saturu virs 50%. Ja māja tiek būvēta no slapjiem baļķiem, pirmajos gados labāk to nekrāsot vispār, bet ļaut izšūt līdz 25% un tikai tad krāsot.

 

No kāda koka būvē guļbūves?

Piemērotākie, protams, ir skujkoki – Latvijā visbiežāk izmanto egli vai priedi, bet citās valstīs – arī lapegli vai ciedru. Mēs dodam priekšroku priedei, jo tā ir nedaudz stingrāka par egli un mazāk zaraina. Jo vairāk koksnē sveķu, jo ilgāks būs guļbūves mūžs, tāpēc ir svarīgi cirst kokus ziemā, pareizajā mēnesī, kad koksnē ir mazāk mitruma, bet vairāk sveķu. Jautājums par pareizo baļķu izvēli un apstrādi (cirstajām guļbūvēm) ir patiesi plašs, speciālisti, kuri pārzina un ievēro senās tradīcijas kļūst arvien mazāk. Guļbūves baļķi jāizvēlas rūpīgi, lai stumbrs tiktu zāģēts līdz pirmajam zaļajam zaram un zaru skaits nepārsniegtu vienu uz tekošo metru. Guļbūvēs neiesaka izmantot baļķus, kuriem ir kreisā šķiedras vītne. Baļķa ziemeļu puse ir cietāka, izturīgāka, jo tā aug lēnāk, ko var redzēt pēc koksnes dzīvības riņķiem, tāpēc baļķa ziemeļu pusi jāliek uz ēkas ārpusi, bet dienvidu – uz iekšpusi. Mizojot baļķi, jācenšas iespējami mazāk traumēt koksnes aizsargkārtu, tam vispiemērotākais ir rokas slīmests (ne elektriskā ēvele).

Protams, ir vēl daudz citu knifu, taču visus nevēlos atklāt, saglabājot tos kā profesionālo noslēpumu.

 

Un cik ilgi kalpos tāda kvalitatīvi uzbūvēta ēka?

Guļbūves ir vieni no senākajiem mājokļiem pasaulē, tās kalpo ilgāk, nekā varam iedomāties, piemēram, dabas muzejā Norvēģijā, Oslo var apskatīt 13.gadsimtā būvētu guļbūvi, kas nav iekonservēta. Zem klajas debess guļbūve kalpo vairāk kā 700 gadus, pie tam arī pēc 700 gadiem tās ir vēl samērā labā stāvoklī.

 

Vai ir kaut kas, kas jāievēro ekspluatācijā, lai ēka labi kalpotu tik ilgu laiku?

Nekādu būtisku noteikumu nav. Mitrām telpām vajadzētu nodrošināt pietiekamu vēdināšanu. Viss pārējais ir  tāpat, kā jebkurai citai ēkai – regulāri uzkopt telpas, nepieciešamības gadījumā veikt fasādes renovāciju – tās biežums atkarīgs no nepieciešamības.

Koks ir dzīvs materiāls, tas sēžas.

Jā, jaunai ēkai tas noteikti ir jāņem vērā. Žūstot baļķu izmēri samazinās, tie nedaudz mainās, tāpēc pie sienām sākumā nedrīkst stiprināt mēbeles vai interjera elementus, jo tie var traucēt sienām sēsties. Pilnībā neizžāvētu māju koka sienas var sēsties pat par 5% (5cm uz 1 metru). Dabīgais sēšanās laiks parasti ilgst 2 – 7 gadus. Daudzi domā, ka intensīva mājas kurināšana paātrinās baļķu žūšanu. Tas ir nepareizi. Māju nedrīkst intensīvi kurināt, lai iekšbaļķu žūšana nenotiktu ātrāk par ārbaļķu, kas var veidot plaisas starp baļķiem. Pirmajā gadā iekštelpu temperatūrai nevajadzētu pārsniegt +20 grādus ziemas periodā.

 

Vai guļbūve ir ugunsdroša?

Ja ļoti grib, var aizdedzināt arī metālu. Bet, ja nopietni, visi kokmateriāli tiek apstrādāti ar speciāliem līdzekļiem, kas koksni pārvērš grūti uzliesmojošā un nedegošā materiālā.

 

Cik ilgs laiks Jūsu uzņēmumam nepieciešams no idejas rašanās līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā?

Protams, būvniecības termiņš ir atkarīgs no projekta izmēra un sarežģītības, bet vidēja izmēra ģimenes māju 150m2 platībā varam uzbūvēt 5-6 mēnešu laikā.

 

Kādi ir guļbūvei piemērotākie pamati?

Agrāk celtnieku guļbūves lika uz 4 akmeņiem – katrā stūrī pa vienam. Būtībā tās var likt uz jebkuriem pamatiem. Nelielas mājas mēs balstām uz punktveida pamatiem. Svarīgi ir, lai pamati atbilst ēkas tehniskajām prasībām. Dzīvojamām mājām parasti tiek likti 250 -300 milimetru biezi lentveida pamati.

 

Ko vēl cilvēkiem jāzina par guļbūvēm?

Tās ir dzīvas mājas, kuras ir jāmīl un tad tās mīlēs arī jūs.

 

 

Raksts tapis sadarbībā ar SIA “SS-BŪVE” (www.ss-buve.lv)

Autors: Būvniecības nozares portāls ‘Building.lv

Avots: http://www.lv.building.lv/news/209-profesionalu-padomi/124133-kvalitativas-un-ekologiskas-gulbuves

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *