Latvijas uzņēmēju eksportētās produkcijas apjoms uz Lielbritāniju palielinās

Pēc krīzes laikā piedzīvotā krituma atkal palielinās Latvijas uzņēmēju eksportētās produkcijas apjoms uz Lielbritāniju, un eksperti prognozē, ka šāda tendence turpināsies. Uzņēmējiem valstī ir liels potenciāls, tomēr attīstību bremzē salīdzinoši zemie mūsu ražotāju produkcijas apjomi, atzīst eksperti.

Lielbritānija pērn bija Latvijas astotais lielākais preču eksporta un 15.lielākais preču importa partneris, un abu valstu kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 575,5 miljonus latu, kas ir par 15% vairāk nekā iepriekšējā gadā. No tā preču un pakalpojumu eksports veidoja 355,1 miljonu latu, savukārt preču un pakalpojumu imports – 220,4 miljonus latu, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) dati. Lielāko daļu Latvijas eksporta apjoma uz Lielbritāniju veidoja koksnes izstrādājumi – 134 miljonu latu vērtībā, kas veidoja 59,4% no kopējā Latvijas preču eksporta uz Lielbritāniju. Tādējādi pērn šī valsts bija otra lielākā kokrūpniecības eksporta partnervalsts ar 13% no kopējā Latvijas eksportēto kokmateriālu apjoma. Otrajā vietā ierindojās metāla izstrādājumi un trešajā vietā – dažādu rūpniecības preču eksports.

„Pērn preču eksports uz Lielbritāniju auga par 23% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un šādu tendenci var gaidīt arī šogad, kad Lielbritānijas ekonomika ir iznākusi no recesijas, sāk samazināties bezdarbs un uzlabojas iekšējais patēriņš,” paredz LIAA pārstāvniecības Lielbritānijā vadītājas vietniece Alise Pīka. Interesi par Lielbritānijas tirgu izrāda dabīgo produktu kompānijas. Aktivitātes saistītas arī koka ēku būvniecības sektorā, kur Latvijai ir konkurētspējīgs piedāvājums ar augstu pievienoto vērtību, norāda A. Pīka, kā sekmīgu piemēru minot Nordic Construction darbību šajā nišā jau vairāku gadu garumā.

Uzņēmējiem, kas skatās uz Lielbritānijas tirgu, ar potenciālo partneri jāmēģina uzturēt saruna, samazinot klusuma brīžus, kas tiek uztverts kā nepieklājība un augstprātība, un nekādā gadījumā nevajadzētu jaukt angļus ar britiem. Visbiežākās kļūdas rodas no tā, ka uzņēmumi nav sagatavojušies  tirgus apgūšanai, novērojusi Gateway Baltic direktore Inese Andersone, kā piemērus minot tirgus izpēti par industriju prasībām, sertifikātiem, pārdošanas kanāliem, iepakojumu, cenu politiku, loģistikas iespējām un galu galā – kultūru. Savukārt, kad uzņēmums jau sācis komunikāciju ar potenciālajiem partneriem, izplatītākās neveiksmes saistītas tieši ar komunikāciju.

 

Raksts: “Lielbritāniju ar zemu cenu neiekarosi”, Žanete Hāka, Dienas Bizness, publ. 17.09.2013

Avots: Laikraksts “Dienas Bizness”, Nr.163 (4568)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *