Izraēlas durvis vieglāk atvērt kopā ar vietējo partneri

Starptautiskajā biznesā visi lielākoties darbojas pēc noteiktiem standartiem, taču Izraēlas tirgus nianses labāk spēs izskaidrot vietējais biznesa partneris – kultūras tulks, atzīst laikraksta ‘Dienas Bizness’ aptaujātie uzņēmēji.

„Šajā tirgū ieiet nav viegli. Mūsu pieredze liecina, ka labākais veids ir atrast vietējo konsultāciju firmu vai pārstāvi, kas par noteiktu komisijas maksu būtu gatavs palīdzēt attīstīt jūsu biznesu šajā valstī. Zinu daudzas Rietumu kompānijas, kas izmanto šāda veida pakalpojumus. Šāds pārstāvis palīdzēs vieglāk tikt galā ar visām nacionālajām īpatnībām, noteikt piemērotāko produkta cenu,” atklāj Daumants Pfafrods, optiskās šķiedras ražotāja SIA Z-Light valdes priekšsēdētājs.

Kā uzskata Izraēlas vēstniece Latvijā Hagita Ben-Jākova, lielākās iespējas sadarbībai ar Izraēlu ir Latvijas uzņēmumiem, kas saistīti ar kokmateriālu un mēbeļu, kā arī pārtikas un lauksaimniecības produktu eksportu. Viņas teikto apstiprina fakts, ka jau otrajā gadu desmitā sadarbība ar Izraēlu sniedzas, piemēram, bērza saplākšņu ražotājam ‘Latvijas Finieris’. „Biznesa vide ir kā rožu dārzs – jāuzmanās no ērkšķiem, t.i., jābūt gataviem jauniem izaicinājumiem. Izraēlā visu nosaka cena, par kādu esi gatavs pārdot savu produktu un servisu. Ja šo mācību pieņem, tad var atrast savu tirgus nišu arī ilgtermiņā. Svarīgs labs serviss, īpaša attieksme pret klientu, uzticamība un paredzamība, arī personīgais kontakts un savstarpējā cieņa. Latvijas Finierim ir savs aģents, kuram vienlaikus ir biznesa vides un kultūras tulka loma,” atklāj Inta Blūma, AS ‘Latvijas Finieris’ galvenā pārdošanas speciāliste. I. Blūma zina teikt, ka Izraēla savu tirgu aizsargā, tāpēc galvenokārt importē tikai izejmateriālus un pievienoto vērtību rada paši.

No Latvijas uz Izraēlu pamatā tiek eksportēti zāģmateriāli un saplāksnis. Saskaņā ar LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2012.gadā zāģmateriāli no Latvijas uz Izraēlu tika eksportēti 4,34 miljonu latu kopvērtībā, kas ir par 911,2 tūkst. latu jeb 26,6% vairāk nekā 2011.gadā, savukārt saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli – 1,99 miljonu latu kopvērtībā, kas ir divas reizes vairāk nekā 2011.gadā.

 

Raksts: “Izraēlas durvis vieglāk atvērt kopā ar vietējo partneri”, Nekrize.lv, publ. 02.10.2013

Avots: http://nekrize.lv/izraelas-durvis-vieglak-atvert-kopa-ar-vietejo-partneri/

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *